“Saskaņas” frakcijas vadītājs norādīja, ka ir saņemts ministra aicinājums domes deputātiem godprātīgi pildīt likuma normas, apmeklēt Rīgas domes sēdes un apstiprināt Rīgas pašvaldības budžetu 2020. gadam, kuru nebija iespējams izskatīt kvoruma trūkuma dēļ. “Saskaņa” iebilda pret Burova virzīto budžetu, bet mērs sasaucis trīs sēdes pēc kārtas, kurās nebija kvoruma, kas saskaņā ar likumu ļauj Saeimai lemt par domes atlaišanu, jo tā ir rīcībnespējīga.
“Saskaņas” frakcija norāda, ka tās deputāti “godprātīgi ir apmeklējuši visas sasauktās Rīgas domes sēdes, taču lemt par pilsētas budžeta apstiprināšanu deputātiem nav bijis iespēju, jo Burovs nav sasaucis sēdi ar šādu darba kārtību”.
“Tādējādi Burovs ir pārkāpis likumu “Par pašvaldību budžetiem”. Burovs nav ievērojis arī likuma “Par pašvaldībām” normas, jo šā gada janvārī nav notikusi neviena Rīgas domes kārtējā sēde,” norādīja “Saskaņas” frakcijas vadītājs.
Atbilstoši likumam “Par pašvaldībām” ministram ir tiesības un pienākums pārraudzīt likumu ievērošanu pašvaldību darbā, norādīts vēstulē ministram.
“Atstādinot no amata Burovu, ar savu rīcību Juris Pūce apliecinātu, ka likums mūsu valstī visiem ir viens, un tiem, kas to neievēro, visiem pienākas atbilstošs sods,” norādīja “Saskaņa”.
Tikmēr valdība aicināja Saeimu Rīgas domes atlaišanas likumprojektu papildināt, nevis veidot no jauna. Valdība jau rosinājusi domi atlaist likumpārkāpumu dēļ atkritumu apsaimniekošanas jomā, un tagad domes atlaišana kļuvusi neizbēgama, norādīja premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”).
Saeimas atbildīgā komisija domes atlaišanas pamatojumu papildinās trešdien, savukārt gala balsojums Saeimā paredzēts ceturtdien.
“Faktiski pašvaldība šobrīd nespēj funkcionēt. Šajā kalendārajā gadā vēl nav notikusi neviena Rīgas domes sēde, kaut gan likums uzliek par pienākumu vismaz reizi mēnesī domei savākties. [..] Šobrīd netiek ievēroti likumā noteiktie termiņi lēmumu izskatīšanā, kas noved pie reāliem privātpersonu tiesību aizskārumiem,” norādīja Pūce.
Savukārt Kariņš piebilda – ja dome pati “nevar šo kārtību nodrošināt, tad mums ir jāiesaistās, arī Saeimai, un jānodrošina, ka šāda kārtība un rīcībspēja tiek nodrošināta visiem rīdziniekiem, un, tā kā tā ir mūsu galvaspilsēta, tas atspoguļojas uz visu valsti kopumā”.
Šobrīd paredzēts, ka pašvaldības ārkārtas vēlēšanas Rīgā notiks aprīļa beigās. Tomēr vēlēšanas uz diviem mēnešiem varētu atlikt, ja Saeimas opozīcijas vēlēsies par Rīgas domes atlaišanu ierosināt referendumu.
KONTEKSTS:
2019. gada nogalē Saeimas vairākums pēc garām diskusijām pirmajā lasījumā apstiprināja likumprojektu, ar kuru tiek atlaista Rīgas dome un galvaspilsētā sarīkojamas ārkārtas vēlēšanas. Iepriekš attiecīgo likumprojektu bija iecerēts izskatīt 16. janvārī, bet tas ir pārcelts uz 13. februāri.
Par iemeslu valdības lēmumam rosināt Rīgas domes atlaišanu kļuva atkritumu sāga, kura sākās, kad Rīgas dome nolēma uz nākamajiem 20 gadiem visu atkritumu apsaimniekošanu uzticēt vienam operatoram – vairāku uzņēmumu izveidotajai akciju sabiedrībai "Tīrīga". Taču Konkurences padome liedza "Tīrīgai" pagaidām sākt darbus Rīgā.
Taču februāra sākumā Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs ("Gods kalpot Rīgai" (GKR)) iepriekš vienojās ar opozīciju pārstāvošajiem politiskajiem spēkiem sasaukt trīs domes sēdes pēc kārtas un nenodrošināt tajās kvorumu. Pēc trim nenotikušām domes sēdēm Rīgas domi var atzīt par rīcībnespējīgu un lemt par tās atlaišanu. Pēc trīs nenotikušām sēdēm ministrs Juris Pūce rosinās papildināt Rīgas domes atlaišanas likumprojektu.
