Pēc viņa teiktā, Valsts prezidentam pēc 13. Saeimas vēlēšanām un jaunās valdības veidošanas procesā bija iespēja parādīt, ka viņš nepiedalās "sarkano līniju politikā" pret "Saskaņu", taču viņš šo iespēju nav izmantojis.
Jautāts, vai tas nozīmē, ka "Saskaņas" Saeimas deputāti šoreiz varētu neatbalstīt Vējoni, ja viņš atkārtoti kandidētu uz Valsts prezidenta amatu, Dombrovskis atzina, ka tas ir nozīmīgs faktors, vai atbalstīt vai nē Vējoni prezidenta amatā.
Dombrovskis atzina, ka līdz šim partijā "Saskaņa" nopietna diskusija par Valsts prezidenta amata kandidātiem nav notikusi.
Pastāv iespēja, ka "Saskaņa" virzīs savu kandidātu, teica Saeimas deputāts, norādot, ka prezidenta galvenais uzdevums ir vienot, nevis šķelt Latvijas tautu.
Tāpat partijā "Saskaņa" līdz šim nav notikusi nopietna diskusija par kandidātiem šogad gaidāmajām Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām. Par to bijušas sākotnējās apspriešanas, bet nopietna diskusija gaidāma tuvākajā laikā.
Dombrovskis teica, ka viņam nav plānu kandidēt EP vēlēšanās, vienlaikus atzīstot, ka šādu iespēju viņš nevar izslēgt.
KONTEKSTS:
Šogad Latvijā vēlēs gan EP, gan Valsts prezidentu. 2015. gada jūnijā Saeimā "par" Vējoni prezidenta amatā aizklātās vēlēšanās nobalsoja 55 Saeimas deputāti, "pret" - 42. Par Zaļo un Zemnieku savienības virzīto kandidātu balsoja arī "Saskaņas" un vairāki Nacionālās apvienības deputāti.
12. Saeimas pēdējā sēdē pirms vēlēšanām tika nolemts, ka turpmāk Valsts prezidentu vēlēs atklāti. Valsts prezidenta pilnvaru termiņš ir četri gadi.
