Josifa Staļina režīma represijās padomju okupācijas laikā Latvijā cieta vai gāja bojā 140 līdz 190 tūkstoši iedzīvotāju. Cilvēkus nogalināja, izsūtīja, viņi mira no bada un smaga darba. Tas bija noziedzīgs režīms un par tā attaisnošanu vai noliegšanu pēc Latvijas Krimināllikuma draud sods.
Daudzviet, bet primāri Krievijā, vērojami centieni Staļina noziegumus mīkstināt. Viena no skaļākajām balsīm šajā procesā ir Kremļa propagandistam Dmitrijam Kiseļovam. Pirms gada vienā no saviem raidījumiem viņš teica: “Mēs bez šaubām atcerēsimies noziedzīgo represiju upurus, pieminēsim viņus, un atkārtosim sev - vairs nekad! Bet arī godināsim [Staļinu] par to labo, kas Krievijā paveikts viņa vadībā. Manuprāt, tas izskatās pēc laba kompromisa sabiedrībā.”
Radniecīgi izteikumi par labu Staļina režīmam 17.maijā latviešu un krievu valodā parādījās "Facebook" lapā “Saskaņa Online”.
Vērtējot demogrāfiskos procesus, ierakstā teikts, ka “pat Staļina režīms nav iznīcinājis tik daudz Latvijas tautas, cik mūsu gādīgie, gudrie un drosmīgie varas pārstāvji.” Izceļot tieši teikumu par Staļinu, ar to dalījās arī Eiropas parlamenta deputāts Nils Ušakovs.
Pētnieciskās žurnālistikas centrs “Re:Baltica” faktu pārbaudē rakstīto atspēkoja, pēc kā "Saskaņa Online" vēlreiz parādījās līdzīgs teksts, norādot, ka “Sociālās represijas un sadzīves apstākļi demokrātiskajā Latvijā ir krietni pasliktinājušies, salīdzinot ar Staļina laiku.” Un atkal Ušakovs dalījās.
Kā šo izteikuma autors norādīts bijušais Rīgas domes deputāts Imants Keišs.
Savulaik Jaunās konservatīvās partijas biedrs, tagad Rīgas domes vēlēšanās, gan nebūdams biedrs, plāno kandidēt no “Saskaņas” saraksta.
“Tas vienkārši tāds salīdzinājums,” viņš sacīja intervijā “De facto”, uzsverot, ka Staļina režīmu neattaisno. Viņš salīdzinot skaitļus, jo uztraucas par tautas izmiršanu. Šos savus izteikumus publicēt partijas lapā viņš gan neesot lūdzis. Un neviens arī neesot prasījis. Kā viņa teiktais tur nokļuvis – nezinot. Arī otro ierakstu, kas Saskaņa Online lapā pasniegts kā atbilde “Re:Baltica”, esot vienkārši ierakstījis savā "Facebook" profilā kā kārtējās savas pārdomas par demogrāfiju.
“Nu, es neesmu ar "Saskaņu" divi mēneši vairāk, kopš mums ir pašizolācija,” viņš paskaidroja. “Re:Baltica” rakstu neesot ne lasījis, ne atbildi uz to rakstījis. Taču, ja partija to izmantojusi, neiebilstot. “Nu, ja es esmu tā teicis, kāpēc, lai es kaut kāda veidā atkratītos no tiem vārdiem,” sacīja Keišs.
Vēlāk ieraksti no “Saskaņas” lapas pazuda.
Tas notika pēc tam, kad ar sašutumu tos sāka apriest sociālajos tīklos, ko pamanīja arī Saeimas deputāts no “Saskaņas” Vjačeslavs Dombrovskis, norādot, ka viņš zem tā neparakstītos. Vēlāk jautāti, arī citi parlamentā pārstāvētie saskaņieši izteicās līdzīgi.
“Personīgi es varētu teikt, ka, iespējams, tas ir ne pārāk ētisks salīdzinājums, manuprāt. Bet tas ir mans personīgais, subjektīvais viedoklis,” sacīja Ļubova Švecova (“Saskaņa”). “Jā, es to ziņu redzēju, viennozīmīgi tā ziņa neatbilst normāla cilvēka viedoklim,” norādīja Evija Papule (“Saskaņa”). Ivans Klementjevs (“Saskaņa”) sacīja: “Nu tas bija ļoti dīvains publicējums, kur nezinu, kas viņu ielika un kāpēc ielika. Negribu pat komentēt.”
Kas lapu administrē, aptaujātie partijas pārstāvji gan nezinot.
To negribēja atklāt arī partijas vadītājs Jānis Urbanovičs, tā vietā atbildību veļot uz vienu pašu Imantu Keišu. “Tā ir vistīrākā provokācija - ieriebšana partijai,” viņš nodarīja. Uz iebildi, ka ne jau Keišs administrē partijas lapu, Urbanovičs atzina, ka tā būšot mācība, ka sociālo tīklu kontu pārvaldība būšot vairāk jākoordinē.
Vietnē "Facebook" “Saskaņai” ir vismaz trīs oficiālās lapas. Valdes viedokli atspoguļojot “sdpsLV”, bet pa “Saskaņa Online” vairāk rosoties partijas Rīgas nodaļa.
Rīgā viena no redzamākajām saskaņas politiķēm ir Anna Vladova – agrākā Rīgas vicemēre un joprojām Rīgas 80. vidusskolas direktore. Viņa pakļāvusies Saeimā strādājošo partijas pārstāvju aicinājumam, ka šie ieraksti jāizņem. Taču, kā tie tur nonākuši, viņa skaidrojumos pinas.
Vladova sākumā sacīja, ka neatceras, kurš ierakstus ielika, taču jautāta, vai tā nebija viņa, atzina, ka iespējams, ielikusi pirmo. “Bet es neatceros”, viņa piebilda. Viņa izvairījās vērtēt Staļina pieminēšanu šajos ierakstos, norādot, ka esot pamanījusi interesantus faktus par demogrāfiju.
Arī Nils Ušakovs piesauc tos pašus argumentus, nemaz neesot gribējis attaisnot Staļinu.
“Bet tas ir beidzies ar zināmā mērā pretreakciju un arī provokatīvu diskursu; protams, bija pieņemts lēmums īsas diskusijas laikā partijā tādā veida šo diskusiju nekādā veida neturpināt. Līdz ar to tie ieraksti, par ko jūs esat jautājusi, tie tika izņemti,” sacīja Ušakovs. Kāpēc viņš pats dalījies ar ierakstiem, kuros Staļina laiki novērtēti atbilstoši Kremļa naratīvam, Ušakovs vairījās pamatot: “Cilvēki mēdz rakstīt, cilvēki mēdz dalīties, cilvēki mēdz apspriest ar kolēģiem, kas ir noticis, un rīkoties tālāk.”