Tieši pretī „Saskaņas" birojam esošajā Spīķeru koncertzālē, ko vēlēšanu nakts pasākumam bija izvēlējusies partija, līdz pat pusnaktij noskaņa bija visai piesardzīga. Nebija ne dzīvās mūzikas, ne deju - cilvēki pie klātiem galdiem uz lielajiem ekrāniem vēroja vēlēšanu rezultātu analīzei veltītus raidījumus. Iespējams, ļauties svinībām neļāva tas, ka vairākas vēlētāju aptaujas rādīja - „Saskaņa" varētu būt palikusi otrajā vietā, mazliet atpaliekot no „Vienotības".
Partijas biedri gan atdzīvojās, kad pasākumā beidzot ieradās „Saskaņas" līderis un premjera amata kandidāts, Rīgas mērs Nils Ušakovs. Pēc uzvarētāja runas viņa teiktais gan neizklausījās: „Mēs tagad nespriedīsim par to, pirmajā vietā vai otrajā vietā. To mēs redzēsim jau rīt no rīta. Bet rezultāts ir ļoti labs. Un priekšā ir ļoti smags darbs. Skaidrs, ka jaunajā parlamentā, kur būs daudz spēku ar puls mīnus vienādu izmēru, būs daudz izaicinājumu un „Saskaņai” iespēju aizstāvēt savu vēlētāju intereses. Šis darbs būs grūts, priekšā būs daudz kauju un cīņu, kuras, esmu pārliecināt, mani biedri ar godu varēs izturēt.”
Tomēr dažas minūtes vēlāk „Saskaņas" biedri uzgavilēja - pirmie oficiālie rezultāti rādīja, ka partija ir pirmajā vietā. Krietni skaļāku sajūsmu gan radīja tas, ka „Vienotība" tobrīd bija vien trešajā vietā.
Ar „Vienotību” priekšvēlēšanu kampaņas laikā „Saskaņai" bija visai saspīlētas attiecības. Piemēram, Saeimas vicespīkers Andrejs Klementjevs piemin kādu premjerministres Laimdotas Straujumas sestdien pausto izteikumu: „Neatceros nevienas vēlēšanas, un es piedalos no 7.Saeimas, kur premjerministrs pēc balsošanas var iziet pie cilvēkiem un pateikt: „Ja jūs balsosiet par „Saskaņu”, tad jūs balsosiet par nedrošu vidi un tas apdraudējums nacionālai drošībai. Tas nav „melnais PR”, tā nav „melnā kampaņa”, mēs nekad nepieļāvām tādu retoriku pret saviem politiskajiem konkurentiem.”
Tomēr Klementjevs uzskata, ka būtu jāmēģina veidot „varavīksnes valdība", jo tagadējā koalīcija esot radusies kā kompromiss un četrus gadus veiksmīgi nostrādāt tā nevarēšot.
„Uzskatu, ka šī koalīcija nav tik stabila un, ja mēs būsim pirmie, es ceru, ka prezidents nosauks mūsu kandidātu premjerministram un dos mums iespēju pirmajiem sākt pārrunas procedūru. Kāpēc nemēģināt politiskās sezonas sākumā piesaistīt „Saskaņu”. Mums ir divi gadi, kad nebūs nekādas vēlēšanas. Ja būs kļūdains vai nepareizs solis mūsu virzienā, tad viņi varēs attaisnoties, ka mēģināja, bet nesanāca. Nevar dzīvot tā, ka nepamanīja 25-26%, kuri nobalsoja par mums,” pauda Klementjevs.
Vai „Saskaņas" rezultātu ietekmēja regulāri piesauktā „ģeopolitiskā situācija" - Eiropas Parlamenta deputāts Andrejs Mamikins domā, ka tas ir visai nosacīti: „Ja ietekmētu, tad radikālām partijām. Piemēram, būtu lielāka vēlētāju aktivitāte un Krievu savienībai būtu lielāks vēlētāju skaits, kas nobalsoja par viņiem. Tad vismaz nebūtu aktivitāte 57% kopumā visā valstī. No otras puses, protams, ietekmēja, jo Latvijā nav neviens cilvēks, kurš nedomātu vispār Ukrainu, attiecībām ar Krieviju un savu likteni šajā tik mainīgajā pasaulē.”
Lielākos panākumus „Saskaņa" guvusi Rīgas un Latgales apgabalos, kur ir lielāks nelatviešu īpatsvars.
Latgales saraksta līderis, Saeimas deputāts Andrejs Elksniņš gan tikai daļēji piekrīt, ka „Saskaņai" tā arī nav izdevies izkāpt no etniskā balsojuma nišas. Viņš pārliecināts, ka Latgalē vēlētājus uzrunāja arī partijas sociāldemokrātiskā programma.
„Etniskais balsojums spēlē savu lomu vienmēr. Jo lielākas problēmas koalīcijai bijušas noturēties pie varas, jo skaļāk viņi etnisko kārti piesauca un izcēla. Un šoreiz tā tiešām bija histērija, pat skaļāk nekā 10. un 11.Saeimas vēlēšanās, kad valdošie vienkārši rotaļājas ar cilvēku etnisko izcelsmi.”
Ja „Saskaņa" atkal paliks opozīcijā, tās biedri var prasīt atbildību no partijas vadības, piemēram, par to, cik veiksmīga bijusi kampaņa. To apzinās arī Ušakovs, kurš atzīst - vēlētāju atbalsts bijis mazāks nekā pirms trim gadiem: „Tas būs zemāks, viennozīmīgi, bet partijām mēdz būt svārstības – vienu reizi labāks, citu sliktāks un tad atkal labāks. Ja maniem partijas biedriem būs vēlme pēc pārmaiņām, tad partija pārmaiņas arī, protams, veiks. Bet, ņemot vērā apstākļus un spiedienu, ko mēs visi redzam, domāju, ka rezultātu var saukt par labu.
Jāpiebilst, ka „Saskaņas" sarakstā startēja arī vairāki partijas „Gods kalpot Rīgai" deleģētie kandidāti, taču provizoriskie rezultāti liecina, ka deputāta mandātu saņems vien daži šīs partijas biedri.
