"Saskaņa" līdz šim deklarējusi 184 663 eiro priekšvēlēšanu tēriņu līgumsaistības. Nedaudz vairāk kā pusi no izdevumiem partija atvēlējusi reklāmai televīzijā. Apvienība "Attīstībai/Par!" deklarējusi 147 446 eiro priekšvēlēšanu tēriņus, un nedaudz vairāk kā pusi no izdevumiem atvēlējusi aģitācijai radio. Savukārt LKS deklarējusi 110 322 eiro saistības, un lielākā daļa izdevumu atvēlēti vides reklāmām un aģitācijai radio.
Priekšvēlēšanu tēriņos atpaliek partija "Jaunā Vienotība" ar 48 929 eiro, nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) - 46 429 eiro, partija "Progresīvie" - 40 508 eiro, Zaļo un zemnieku savienība - 35 661 eiro, un Jaunā konservatīvā partija - 18 259 eiro.
Latvijas Reģionu apvienība priekšvēlēšanu kampaņa patlaban izmaksājusi 7891 eiro, "KPV LV" - 2435 eiro, bet partijai "Latviešu nacionālisti" - 1869 eiro. Pārējās piecas vēlēšanā startējošās sīkpartijas oficiāli vēlēšanu kampaņām neesot iztērējušas ne centa.
Konservatīvo un reformistu apvienība Eiropā deklarējusi 7116 eiro tēriņus priekšvēlēšanu aģitācijai. Šajā grupā strādā VL-TB/LNNK politiķis Roberts Zīle.
KONTEKSTS:
26.janvārī oficiāli sākās 120 dienu ilgais priekšvēlēšanu aģitācijas periods pirms EP vēlēšanām.
Partijas un partiju apvienības, kas iesniegušas deputātu kandidātu sarakstu, priekšvēlēšanu izdevumos var tērēt līdz 430 221 eiro. Savukārt viena nesaistīta persona jeb persona, kas aģitē savā vārdā un kas nav saistīta ar partiju un konkrēto kandidātu, priekšvēlēšanu aģitācijai drīkstēs iztērēt 6450 eiro, kas atbilst 15 minimālajām mēnešalgām.
Šoreiz ierobežoti arī Eiropas politisko partiju izdevumi priekšvēlēšanu aģitācijai savā vārdā. Proti, tās šim mērķim varēs izmantot 43 022,14 eiro jeb 10% no nacionālajām partijām un to apvienībām noteiktajiem priekšvēlēšanu tēriņiem.
EP vēlēšanas Latvijā notiks 25.maijā, un no Latvijas būs jāievēl astoņi deputāti.
