Ja sarunas nonāks strupceļā, Valsts prezidenta vietas izpildītāja – Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA) – nekādus radikālus risinājumus panākt nevarēs. Satversmē arī nav paredzēts mehānisms, ko darīt, ja prezidents slimības dēļ savus pienākumus nevar pildīt ilgstoši. Prezidents gan var atteikties no amata pats vai arī viņu no amata var atlaist Saeima, ja to pieprasa vismaz puse deputātu un slēgtajā sēdē balsojumā atbalsta vismaz divas trešdaļas.
Saskaņā ar Satversmi Saeimas priekšsēdētājs izpilda Valsts prezidenta pienākumus, ja pēdējais atrodas ārpus valsts robežas vai citādi aizkavēts izpildīt savu amatu. Tomēr, kā skaidro konstitucionālo tiesību eksperti, Mūrniecei ir nodotas tikai obligātās pilnvaras – galvenokārt tās ir saistītas ar likumu izsludināšanu un citiem neatliekamajiem darbiem. Lemt par Saeimas atlaišanu vai jauna premjerministra amata kandidāta nominēšanu Mūrniece nevarēšot.
Ministru kabineta iekārtas likums paredz, ka premjera amata kandidāts šo statusu zaudē līdz ar Saeimas balsojumu par valdības apstiprināšanu. Taču tiesības atsaukt kandidātu ir arī Valsts prezidentam – tādā gadījumā Valsts prezidenta kanceleja rakstveidā par to informē Valsts kanceleju. Tagadējos apstākļos Māris Kučinskis iespēju vadīt valdību varētu zaudēt vien pēc Saeimas noraidošā balsojuma.
Taču, lai līdz šim balsojumam nonāktu, tradicionāli Valsts prezidentam arī ir bijusi zināma loma. Likums paredz, ka premjera kandidāts iesniedz Saeimai un Valsts prezidentam visu viņa aicināto ministru parakstītu valdības deklarāciju – līdz ar to ir zināms arī pilns Ministru kabineta sastāvs. Tomēr parasti vēl pirms šīs oficiālās saziņas premjera kandidāts konsultējas ar prezidentu par šiem jautājumiem. Likums gan neparedz konkrētu termiņu, kurā kandidātam būtu jāizveido valdība. To uzsver arī Valsts prezidenta kancelejā, norādot, ka šobrīd konsultācijas par jaunās valdības darba prioritātēm un atbildības jomu sadalījumu veic Kučinskis.
Jau ziņots, ka Valsts prezidentam Vējonim trešdien, 20.janvārī, veikta sirds operācija, infekcijas skarto sirds vārstuli aizstājot ar protēzi.
Iepriekš Stradiņa slimnīcas Latvijas Kardioloģijas centrā Vējonim veikti papildus izmeklējumi. Mediķi konstatējuši sepses infekciju, kas skar sirds vārstuļus. Tad kardiologu, kardioķirurgu un visu iesaistīto speciālistu komanda lēma, ka galvenais ir likvidēt infekcijas avotu, lai novērstu tālāku tās izplatību, un veids, kā to izdarīt, ir sirds operācija.
Laba vēlējumi un uzmundrinājumi prezidentam Vējonim trešdien daudzkārt izskanējuši arī publiskajā telpā. Slimnīcā nogādāti arī vairāki prezidentam veltīti ziedu pušķi, un bija cilvēki, kas pat vēlējās prezidentam ziedot asinis.
