Par preambulu nobalsoja 69 deputāti no „Vienotības”, Zaļo un Zemnieku savienības, Reformu partijas, Nacionālās apvienības, kā arī vairāki neatkarīgie deputāti. Savukārt pret šiem grozījumiem Satversme balsoja 28 „Saskaņas centra” deputāti.
Pēc balsojuma par preambulu plenārsēžu zālē atskanēja deputātu aplausi.
Saeima atbalstījusi valsts pamatlikuma ievadu šādā redakcijā:
„1918.gada 18.novembrī proklamētā Latvijas valsts ir izveidota, apvienojot latviešu vēsturiskās zemes un balstoties uz latviešu nācijas negrozāmo valstsgribu un tai neatņemamām pašnoteikšanās tiesībām, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem, nodrošinātu Latvijas tautas un ikviena brīvību un sekmētu labklājību.
Latvijas tauta izcīnīja savu valsti Brīvības cīņās. Brīvi vēlētā Satversmes sapulcē tā nostiprināja valsts iekārtu un nolēma sev Satversmi.
Latvijas tauta neatzina okupācijas režīmus, pretojās tiem un atguva brīvību, 1990.gada 4.maijā atjaunojot valstisko neatkarību uz valsts nepārtrauktības pamata. Tā godina savus brīvības cīnītājus, piemin svešo varu upurus, nosoda komunistisko un nacistisko totalitāro režīmu un to noziegumus.
Latvija kā demokrātiska, tiesiska, sociāli atbildīga un nacionāla valsts balstās uz cilvēka cieņu un brīvību, atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības un ciena mazākumtautības. Latvijas tauta aizsargā savu suverenitāti, Latvijas valsts neatkarību, teritoriju, tās vienotību un demokrātisko valsts iekārtu.
Latvijas identitāti Eiropas kultūrtelpā kopš senlaikiem veido latviešu un lībiešu tradīcijas, latviskā dzīvesziņa, latviešu valoda, vispārcilvēciskās un kristīgās vērtības. Uzticība Latvijai, latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda, brīvība, vienlīdzība, solidaritāte, taisnīgums, godīgums, darba tikums un ģimene ir saliedētas sabiedrības pamats. Ikviens rūpējas par sevi, saviem tuviniekiem un sabiedrības kopējo labumu, izturoties atbildīgi pret citiem, nākamajām paaudzēm, vidi un dabu.
Latvija, apzinoties savu līdzvērtību starptautiskajā kopienā, aizstāv valsts intereses un veicina vienotas Eiropas un pasaules ilgtspējīgu un demokrātisku attīstību.
Dievs, svētī Latviju!”
„Saskaņas centra” deputāts Valērijs Agešins sacīja, ka Satversmes ievads veicinās sabiedrības sašķeltību, jo tas īpaši izceļ vienu nāciju. Savukārt aktīvākā preambulas ieceres virzītāja, deputāte Ilma Čepāne („Vienotība”)uzsvēra, ka tam nepiekrīt, jo pamatlikuma ievads ļauj skaidri atklāt, kādēļ un uz kādiem pamatiem tika izveidota Latvijas valsts.
Pēc vairāku juristu atzinuma, par preambulas pieņemšanu nav bijis jārīko referendums, jo tā nemaina nevienu no būtiskākajiem Satversmes pantiem, sacīja Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs un Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš.
Jau ziņots, ka Satversmes preambula jeb ievads, par kura pieņemšanu šī parlamenta sasaukuma laikā gada sākumā vienojās valdošā koalīcija, otrajam lasījumam bija saņēmusi 23 priekšlikumus. No tiem daļa ir atbalstīti un iekļauti Juridiskās komisijas izstrādātajā preambulas variantā.
Par preambulas projektu bijušas asas diskusijas, kā rezultātā Saeimas deputāti ir attiekušies no termina „valstsnācija”.
Savukārt Satversmes ievadā ir palikusi atsauce uz latviešu valodu, kā vienīgo valsts valodu, kā arī uz daudz diskutētajām kristīgajām vērtībām. Tām klāt ir pievienotas arī vispārcilvēciskās vērtības, Eiropas kultūrtelpa un latviska dzīvesziņa.
Iepriekš valdošās koalīcijas līgumā solīts pirms Satversmes preambulas pieņemšanas rīkot plašus sabiedriskos forumus, skaidrojot Latvijas iedzīvotājiem preambulas pieņemšanas nepieciešamību un tās saturu.
