Iesniedzēji uzskata, ka likuma grozījumi, kurus Saeimā atbalstīja pirms vairākām nedēļām, ir pretrunā ar Satversmes 100. pantu par vārda brīvību un 106. pantu par tiesībām uz nodarbošanos.
“Runājot politiski, ir skaidri redzams, ka Izglītības ministrija virzās policejiskas valsts virzienā,” pauda “Saskaņas” deputāts Andrejs Elksniņš.
“Ir absolūti redzams, ka tas ir kārtējais jautājums, ar kura palīdzību tiek mēģināts sašķelt sabiedrību, sašķelt pedagogus, uzsvērts jautājums, kuru risināšana nav nepieciešama, tā vietā risināt pseidoproblēmas, kas lielā mērā saistītas ar vienu vai diviem pedagogiem, kas ir vai nav lojāli Latvijas valstij,” sacīja Elksniņš.
Izglītības ministrijā savukārt iepriekš uzsvēra, ka likums izstrādāts, lai pēc iespējas novērstu riskus valsts un sabiedriskajām interesēm, demokrātijai, drošībai un attīstībai.
Tikmēr Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieki pauž atbalstu tā dēvētajiem lojalitātes grozījumiem Izglītības likumā.
Jau ziņots, ka Saeima 23.novembrī pēc vairāk nekā stundu garām debatēm tomēr galīgajā lasījumā atbalstīja izmaiņas Izglītības likumā, kas paredz sabiedrībā daudz apspriestos "lojalitātes grozījumus", kuri ļauj atlaist nelojālus skolotājus.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) un Latvijas Izglītības vadītāju asociācija (LIVA) aicināja prezidentu neizsludināt “lojalitātes grozījumus”, jo šīs normas ar nozari neesot izdiskutētas un nav saprotamas.
