Ždanoka līdz 1991.gada augustam ir bijusi Latvijas Komunistiskās partijas biedre. Savukārt likums aizliedz Saeimas vēlēšanās kandidēt personām, kuras pēc 1991. gada 13. janvāra darbojušās Komunistiskajā partijā un citās pretvalstiskās organizācijās.
Ždanoka, kas gatavojās rudenī gaidāmajām vēlēšanām, uzskata, ka pašlaik pienācis laiks liegumu pārskatīt. Tomēr Satversmes tiesa lēma, ka vēl ir par agru.
“Vismaz daļā Latvijas sabiedrības demokrātija diemžēl joprojām nav pašsaprotama vērtība, un demokrātijas ilgtspēja Latvijā joprojām var tikt apdraudēta,” sacīja tiesnesis Artūrs Kučs.
“Vērtējot ārpolitiskos apdraudējumus, tie ne tikai ir saglabājušies, bet, ņemot vērā, 2014.gada notikumus un Krievijas veikto Krimas aneksiju, šie ārpolitiskie apdraudējumi ir tikai pastiprinājušies,” norādīja Kučs. “Tādēļ Satversmes Tiesa secināja, ka apstrīdētā norma ir samērīga, un joprojām ir nepieciešams aizsargāt Latvijas valsti un tās demokrātisko iekārtu.”
Savukārt Ždanoka paziņojusi, ka plāno vērsties Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT) saistībā ar šo Satversmes tiesas spriedumu, vēsta ziņu aģentūra LETA.
KONTEKSTS:
Ždanoka Satversmes tiesā ir apstrīdējusi Saeimas vēlēšanu likumā noteiktos vēlēšanu tiesību ierobežojumus padomju laika komunistu aktīvistiem.
Likuma norma nosaka, ka Saeimas vēlēšanām par kandidātiem nevar pieteikt un parlamentā nevar ievēlēt personas, kuras pēc 1991.gada 13.janvāra darbojušās Komunistiskajā partijā, Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā, Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejā vai tās reģionālajās komitejās.
Ždanoka pēc 1991.gada 13.janvāra ir darbojusies kompartijā, tāpēc vēlēšanu likums viņai liedz piedalīties Saeimas vēlēšanās.
Tādi paši vēlēšanu tiesību ierobežojumi ir noteikti pašvaldību vēlēšanu likumā, tāpēc Ždanoka 1999.gadā ar tiesas lēmumu zaudēja Rīgas domes deputāta mandātu.
Lieta nonāca arī Satversmes tiesā, kas 2000.gada augustā bija izvērtējusi vēlēšanu tiesību ierobežojumus valsts demokrātiskās attīstības, kā arī politisko un vēsturisko apstākļu kontekstā un konstatējusi, ka izvērtēšanas brīdī deviņus gadus pēc 1991.gada notikumiem parlamenta rīcība nebija nedz patvaļīga, nedz nesamērīga.
2000.gadā šo lēmumu un aizliegumu tikt ievēlētai Saeimā Ždanoka pārsūdzēja Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT), kas 2004.gadā ar piecām balsīm pret divām sprieda par labu Ždanokai. Latvijas valdība šo lēmumu pārsūdzēja tiesas Lielajā palātā, kas 2006.gadā ar 13 balsīm pret četrām sprieda par labu Latvijas valstij.
