"Tieši pēdējo gadu laikā mums ir nācies pievērsties likumdošanas procesu kvalitātei. Kaut vai spriedumi, kas piespriesti zemes piespiedu nomas lietā. Tas ir gadiem ilgstošs seriāls, un Satversmes tiesa jau ceturto reizi skata šo lietu. Ir nopietnas problēmas ar likumdošanu Latvijā kopumā," teica Ziemele. Priekšsēdētāja arī norādīja, ka straujā laikmeta dēļ rodas jauni izaicinājumi, līdz ar to arī likumdošanai jābūt efektīvākai.
"Kā demokrātiskā un tiesiskā valstī veidojas likums? Tiek apzinātas visas intereses, konkrēts, caurskatāms process, kas tautai ir saprotams. Likumā rezultējas kopsaucējs, kam ir jābūt tādam, kas mazāk ierobežo indivīda brīvību," teica Ziemele. Priekšsēdētāja atzina, ka realitātē likumus cenšas ietekmēt kaut kādas noteiktas grupas interesēs.
Tāpat Satversmes tiesas priekšsēdētāja norādīja, ka valstī palielinās plaisa starp bagātajiem un nabadzīgajiem iedzīvotājiem. "Latvijas situācijā tam ir arī papildu riski, pie kuriem ir jāpiestrādā," teica Ziemele.
KONTEKSTS:
Pašlaik aptuveni simttūkstoš dzīvokļu īpašnieku ik mēnesi spiesti maksāt zemes nomas maksu par citām personām piederošu zemi zem daudzdzīvokļu mājas. Saskaņā ar Valsts zemes dienesta datiem aptuveni 10% zemes pieder to vēsturiskajiem īpašniekiem, bet vairākums zemes pašreizējo īpašnieku to ieguvuši darījumu ceļā.
Saeima 2017. gada jūnijā atbalstīja likuma grozījumus Valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas likumā par pakāpenisku piespiedu zemes nomas maksas samazināšanu. Strīdus gadījumos zemes gabala piespiedu nomas maksu privatizēta dzīvokļa un mākslinieka darbnīcas īpašniekam nākamajos trijos gados varēs noteikt no 3% līdz 5% gadā no zemes kadastrālās vērtības, pašreizējie griesti ir 6%.
Ja privatizēta dzīvokļa vai mākslinieka darbnīcas īpašnieks ar zemes īpašnieku nevar vienoties par zemes gabala nomas maksu, 2018. gadā to var noteikt līdz 5% gadā, 2019. gadā – līdz 4%, bet 2020. gadā – līdz 3% gadā no zemes kadastrālās vērtības.
Iebilstot pret izmaiņām, zemes īpašnieki vērsušies ar sūdzību Satversmes tiesā.
