Saulkrastu novada domes priekšsēdētājs Normunds Līcis (Latvijas Reģionu apvienība) skaidroja, ka pavasarī pašvaldības uzņēmums "Saulkrastu komunālserviss" veicis pludmales labiekārtošanu, tostarp zemes planēšanu. Bet pašvaldības vadība izvairīgi runā par to, vai darbu laikā aizbērta Inčupes gultne.
"Visticamāk, veicot labiekārtošanas un sakopšanas darbus, varētu būt, ka šī teritorija līdzināta, un tas varētu radīt kādas aizdomas vai pārpratumus," sacīja Līcis, bet viņa rīcībā neesot informācijas par to, vai kāds cilvēks iejaucies mākslīgi un mainījis upes gultni.
Saulkrastu mērs pieļāva, ka Inčupe gultni mainījusi pati. Lielās vētrās un palos liedagā tā var notikt. Arī Inčupes ieteka gadu gaitā mainījusies ne reizi vien. Tomēr ir vairāki apstākļi, kas liek domāt, ka šoreiz te savu roku pielicis cilvēks.
Sabiedrības un atbildīgo dienestu uzmanību Saulkrastos notikušajam pievērsa ģeologs un erozijas pētnieks Jānis Lapinskis. Viņa uzņemtajā foto skaidri var saskatīt traktoru pēdas pludmalē. Ietekas jaunā gultne ir taisna kā kanāls, nevis līkumota, kā parasti upe sev lauž ceļu. Turklāt kanāls sākas deviņdesmit grādu leņķi pret līdzšinējo gultni.
Pēc ģeologa ieraksta sociālajā tīklā "Twitter" Valsts vides dienests (VVD) sācis izvērtēt notikušo, apsekojis Baltās kāpas apkārtni, kā arī saņēmis pašvaldības paskaidrojumus.
"Eksperti strādā. Piesaistīsim arī citus kolēģus, lai sniegtu atzinumus. Taču šobrīd mums nav pamata uzsākt administratīvo lietvedību, jo reāli dzīvē mēs nevaram gūt fizisku, neapstrīdamu apliecinājumu, ka cilvēks ir iejaucies šajā procesā," skaidroja VVD pārstāve Kristīne Kļaveniece.
Eksperti arī konstatējuši, ka dabai nav nodarīts būtisks kaitējums. Pagaidām nenoskaidrotie racēji, visticamāk, vēlējušies pasargāt Balto kāpu, jo cieši gar kāpas nogāzi tekošā upe to krietni brucinājusi. Taču ģeologs Jānis Lapinskis brīdināja, ka šādi nesaskaņoti glābšanas darbi kāpai var pat kaitēt.
"Erozija patiesībā šim dabas objektam ir nepieciešama, lai cik tas neizklausītos paradoksāli. Lai Saulkrastu Baltā kāpa būtu balta, tai nepieciešama šad un tad erozija. Gan Inčupes, gan Rīgas jūras viļņu iedarbība ir pat nepieciešama, lai uzturētu viņu tādā ainaviski augstvērtīgā stāvoklī," norādīja Lapinskis.
Ģeologs arī prognozēja, ka pēc nākamajām vētrām Inčupe, visticamāk, atgriezīsies tādā stāvoklī, kā pati vēlēsies. Tātad nezināmie racēji būs pūlējušies velti. Turklāt viņi riskē ar pamatīgu naudas sodu – fiziskai personai par šādu pārkāpumu – līdz 7100 eiro, bet juridiskai personai – līdz pat 14 000 eiro.
