Ministru prezidents un zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (Zaļo un zemnieku savienība) ceturtdien, 21.jūnijā, apsprieduši ārkārtas situācijas izsludināšanu lauksaimniecībā ilgstošā sausuma dēļ. Politiķi vienojās, ka otrdien, 26.jūnijā, pēc valdības sēdes tiks sasaukta Krīzes vadības padomes sēde, kurā lems par to, vai un kuros reģionos izsludināt ārkārtas situāciju lauksaimniecībā.
“Ja ar ārkārtas situāciju var palīdzēt un tas būtu pamats, lai šajā situācijā zemnieki šo gadu varētu vismaz normāli novadīt, neiet zaudējumos un nebankrotēt, domāju, ka tas arī ir jādara,” intervijā Latvijas Radio sacīja Kučinskis.
Ārkārtas situācijas izsludināšana gan nenozīmē kompensācijas, jo tas esot galējais atbalsta veids.
Ārkārtas situācijas izsludināšana ļautu “mainīt dažas pieejas” attiecībā uz struktūrfondu finansējumu, projektiem un kredītiem. Viņaprāt, no banku puses jābūt sapratnei, jo gads zemniekiem bijis ļoti grūts.
Turklāt gads ir grūts arī visā Eiropā, un Briselē tas esot apspriests.
Vienlaikus premjers uzsvēra nepieciešamību veicināt apdrošināšanu lauksaimniecībā. Pašlaik apdrošina ļoti neliela daļa zemnieku, tāpēc apdrošināšanas maksas esot augstas. Viņš situāciju salīdzināja ar obligāto civiltiesisko apdrošināšanu (OCTA) autobraucējiem, kur maksas ir zemākas tāpēc, ka apdrošina visi.
“Mums ir jāizveido mehānisms, iespējams, ar valsts atbalstu, lai kopā ar apdrošinātājiem nonāktu pie situācijas, kad apdrošināti ir bezmaz visi un attiecīgi arī summas daudz mazākas,” sacīja Kučinskis.
KONTEKSTS:
Šogad kopš maija Latvijā valda sausums, kas ir izkaltējis dažādas kultūras, vietām iznīcinot, iespējams, pat vairāk nekā pusi no gaidāmās ražas. Īpaši valgmes trūkumu izjūt dārzkopji, dārzeņu audzētāji un graudkopji.
Kuldīgas un Ventspils novada pašvaldības rosinājušas Ministru kabinetu izsludināt ārkārtas situāciju lauksaimniecībā. Pirmdien, 18.jūnijā, ziņots, ka šim pašvaldībām pievienojas arī Kandavas novada dome. Kuldīgas novadā iesniegumi saņemti jau no vairāk nekā 60 lauksaimniekiem.