Iniciatīvas autors Pēteris Buks pauda, ka aktīva brīvprātīga eitanāzija ir atļauta tādās Eiropas valstīs kā Beļģija, Luksemburga un Nīderlande, savukārt ārsta asistēta pašnāvība ir legāla Šveicē un tādos ASV štatos kā Kalifornija, Oregona, Vašingtona, Montana un Vermonta. Pēteris Buks šo iniciatīvu pirms četriem gadiem iesniedza savas vecmāmiņas dēļ.
"Viņa bija stipri gados, tuvu 90. Vecs cilvēks, un viņai faktiski neļāva nomirt. No sākuma viņai nogrieza vienu kāju, tad nogrieza otru kāju, vazāja pa slimnīcām.
No malas man izskatījās, ka vienkārši moka cilvēku. Latvijā un ne tikai Latvijā, visur ir ļoti daudz vēža pacientu. Katrs piektais saslimst ar vēzi. Ne jau visi nomirst, bet liela daļa mirst. Viņi visi cieš stipras sāpes. Un beigu beigās sanāk tā, ka tas cilvēks nevajadzīgi cieš. Viņš izārstēties nevar. Ar medicīnas palīdzību viņam tiek sniegta dārga un mokoša nāve. Es pats esmu ticīgs cilvēks, un Dievs tam cilvēkam jau sen ir vēlējis nomirt. Citi cilvēki viņu tur pie aparātiem. Varētu teikt, spēlējās ar to dzīvību," vērtēja Buks.
Eitanāzijas legalizācijas jautājums Latvijā kļuva aktuāls, kad 2016. gada nogalē sabiedrība saziedoja 10 000 eiro, lai nedziedināmi slimais Viesturs Bundža piepildītu savu pēdējo vēlēšanos un viņš varētu doties uz Šveici un saņemt eitanāziju. Taču Viesturs Bundža nomira, nesagaidot braucienu uz Šveici.
