Neapmierināta ar Kalnmeiera darbu ir Jaunā konservatīvā partija (JKP), kas pārliecinājusi koalīcijas partnerus sākt Kalnmeiera izvērtēšanas procedūru. Deputāti uzskata, ka Ērika Kalnmeiera reputācija neatbilst ģenerālprokurora amatam. Kalnmeieram pārmet nepamatotu piemaksu sistēmu prokuroriem, maigu sodu piemērošanu atsevišķās lietās un bezdarbību naudas atmazgāšanas novēršanā.
“Liela sadaļa ir veltīta “Moneyval” prasību ilgstošai nepildīšanai. Faktiski Ģenerālprokuratūra ir ļoti lielā mērā vainojama pie tā, ka mums tagad jātaisa kapitālais remonts finanšu sektorā. Norādīti arī Valsts kontroles konstatētie pārkāpumi gan ar finanšu līdzekļiem, gan izmaksājot nesamērīgi lielas un nepamantotas prēmijas prokuroriem. Un arī, protams, Ģenerālprokuratūras darbības rezultātā panāktie bez sprieduma nolēmumi: vienošanās par naudas sodu apgabaltiesas tiesnesei, “Gan bei” gadījumā ļoti maigais sods, arī Askolda Kļaviņa krimināllietā ļoti maiga vienošanās,” sacīja JKP Saeimas frakcijas vadītāja Juta Strīķe.
"Ja mēs redzam, ka prokuratūra nestrādā tā, kā vajadzētu strādāt, mēs nedrīkstam sēdēt malā un stāstīt, ka viss ir kārtībā un nākamreiz ievēlēsim citu ģenerālprokuroru. Tā nav procedūra, kas paredz automātisku atlaišanu. Tas ir izvērtējums, un ignorēt faktus nav pareizi. Paskatieties - Valsts kontroles atzinums. Manuprāt, tur ir pārkāpumi," norādīja Saeimas deputāts Andrejs Judins ("Jaunā Vienotība").
Deputāti vēl rediģē iesnieguma tekstu, ar ko sākt Kalnmeiera izvērtēšanas procedūru. Strīķe arī norādīja, ka
par vēršanos pie Augstākās tiesas priekšsēdētāja vēl būs jāpieņem Saeimas lēmums.
Likumā kā viens no gadījumiem, kad var tikt vērtēta ģenerālprokurora atbilstība amatam, noteikts, ka pārbaude Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājam jāierosina pēc vienas trešdaļas Saeimas deputātu pieprasījuma.
Saskaņā ar likumu pārbaudi veic AT priekšsēdētāja īpaši pilnvarots Augstākās tiesas tiesnesis. Ja pārbaudē tiek konstatēts kāds no likumā minētajiem atlaišanas iemesliem, Saeima ģenerālprokuroru var atbrīvot no amata.
Iesniegumu parakstījuši dažādi koalīcijas partiju deputāti.
KONTEKSTS:
JKP līdera Jāņa Bordāna vadītā Tieslietu ministrija maijā nāca klajā ar rosinājumu diskutēt par ģenerālprokurora Kalnmeiera atbilstību amatam.
Valdošās koalīcijas politiķi vienojās, ka par šo jautājumu varētu diskutēt Saeima, ja tam būtu konkrēts pamatojums. No politiķiem tobrīd neoficiāli izskanēja, ka Tieslietu ministrijas sagatavotais pamatojums Kalnmeiera darbības izvērtēšanas rosināšanai esot bijis vājš, un pat tika pieļauts, ka tālāk par koalīcijas apspriedēm tas nenonāks.
Pats ģenerālprokurors Kalnmeiers ir atzīmējis, ka nav pārsteigts par tieslietu ministra plānu panākt viņa atbrīvošanu no amata, jo Bordāna vadītā JKP priekšvēlēšanu laikā un arī pēc tam "saukusi personas, kuras būtu jānomaina", turklāt prokuratūras lietvedībā patlaban atrodas krimināllieta pret Bordāna partijas biedru Juri Jurašu.
Savukārt Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs vēl maija vidū norādīja, ka neuzskata, ka šobrīd pastāvētu Prokuratūras likumā paredzētie apstākļi, lai sāktu izvērtēt ģenerālprokurora Kalnmeiera atbilstību amatam. Bičkovičs atturējās no plašākiem komentāriem par Bordāna paziņojumu par ģenerālprokurora atbilstības amatam izvērtēšanu, taču norādīja, ka šobrīd nepastāv neviens no Prokuratūras likumā 41.3 panta 2.daļā paredzētajiem apstākļiem pārbaudes veikšanai.
