Valmierā neredz iespēju uzņemt
Ieceļotāju integrācijas un izmitināšanas jautājumi neizbēgami kļūs par aktuāliem tieši pašvaldībās, un Kocēnos par to nepriecājas. “Tā ir cita mentalitāte, citas tradīcijas, cita kultūra un, ja tā godīgi, mums nav izdevies lāga integrēt vairāku desmitu gadu garumā šeit jau dzīvojošos cilvēkus, kas ir iebraukuši un kuri joprojām dzīvo citā informatīvajā telpā,” saka Kocēnu novada domes priekšsēdētājs Jānis Olmanis.
Valmieras domes priekšsēdētājs Jānis Baiks pagaidām nesaredz iespēju uzņemt lielu daļu ieceļotāju tieši saistībā ar dzīvojamā fonda trūkumu: “Valmiera šajā brīdī nonākusi situācijā, kad cilvēki šeit vēlas dzīvot, jo šeit ir ko darīt. Darbavietu mums ir daudz vairāk nekā iedzīvotāju darbspējīgā vecumā, bet mēs esam nonākuši pie nākamās problēmas – mums nav brīva dzīvojamā fonda.”
“Arī Kocēnos nav dzīvojamā fonda, ja ir, tad ir dažas lauku mājas, kurās varētu kāds ģimenes ielikt, bet tas neatrisinātu nekādā veidā noteikti šo situāciju,” saka Olmanis.
Valmierā kā pilsētā, kur pieejamas darba vietas, svarīga ir patvēruma meklētāju izglītība un kvalifikācija. “Pārbaudot aktuālos datus, kas ir Nodarbinātības valsts aģentūrā, ir 120 vakances, no kurām tikai piektā daļa ir mazkvalificēts darbaspēks, kas tiek meklēts, un šīs vakances piepildās ļoti ātri. Mums ir pieprasījums pēc kvalificēta darbaspēka,” saka Baiks. Kā uzsver pašvaldībās, pirmkārt jau jādomā par vietējo iedzīvotāju darba vietām un labklājību.
“Ja viņi ir godīgi bēgļi bēg, kā, teiksim politiskie, tad es atbalstu, bet, ja skatās pa televīziju, kādi jauni zēni nāk, kas varētu uz vietas ieviest kārtību, bet bēg pie mums, tad es viņus neatbalstu,” komentē pensionārs Gunārs. “Ja viņi normāli uzvestos, tad, nu tā, varbūt es nepamanīšu, bet, ja viņi tur sāk kaut ko darīt, tad grūti pateikt,” saka valmieriete Natālija.
Līvānu pašvaldībā norāda uz savām problēmām
Līvānu novadā pašlaik dzīvo aptuveni 12 tūkstoši iedzīvotāju, un pēdējo piecu gadu laikā labākas dzīves meklējumos līdz pat pieciem tūkstošiem līvāniešu ir izceļojuši uz ārvalstīm. Ekonomikas ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) jautājums, vai Līvānu novads ir gatavs uzņemt savās mājās bēgļu, pašvaldības pārstāvjiem raisījis sašutumu. “Ir rindās ģimenes, kas gaida, māmiņas, kas gaida, arī lauku teritorijā... Vietu, kur bēgļus izvietot, nav,” saka Līvānu novada domes priekšsēdētājs Andris Vaivods.
Pēdējos gados Līvānu pašvaldība ir vairākkārt izstrādājusi tehniskos projektus krīzes centriem, kur palīdzība tiktu sniegta saviem iedzīvotājiem. Piemēram, Rudzātu pagastā ir pabeigts labiekārtot sociālo māju, bet šobrīd nav līdzekļu, lai tā darbotos. Pašlaik sociālo māju var apmeklēt tikai vienreiz nedēļā, lai izmazgātu veļu.
Otrs tehniskais projekts, kurš jau sen ir iesniegts atbilstošajām institūcijām, arī vēl tiek izskatīts. Līvānu pilsētā četrstāvīgā ēka, kādreiz bijušās kopmītnes, būtu vieta sociālā riska grupu pārstāvjiem. Vienā stāvā varētu izvietot cilvēkus ar invaliditāti, otrā vientuļās māmiņas, trešajā stāvā varētu izvietot personas, kas nesen atbrīvojušās no ieslodzījuma, un vēl daudzus, kuriem ir nepieciešama pašvaldības palīdzība. Tomēr līdzekļu tam nav.
“Esmu sašutis, ka krīzes centriem, patversmēm, pansionātiem, kurus vajag saviem iedzīvotājiem, nav paredzēta nauda, kaut arī sociālais fonds ir divkārt lielāks; un salikta nauda nevis tur, kur vajag. Neviens mums neprasīja. Ir jābūt valstīji plānam. Kas attiecas uz pašvaldībām: kādā veidā izvietot, kā maksā, kas apmāca, kas nodarbinās. Kāpēc nevar izveidot darba komisiju no ministrijas pārstāvjiem, labi neizstrādāt visu shēmu?” komentē Līvānu novada domes priekšsēdētājs Andris Vaivods.
Līvānieši skeptiski
Arī paši līvānieši bēgļu jautājumā ir skeptiski un uzskata, ka valstī šis jautājums ir aktualizēts, aizmirstot par pašu iekšējām problēmām. “Mans viedoklis tomēr - uzņemt vajag, jo cilvēki cieš, viņi bēg ne no labās puses. Bet kā palīdzēt un integrēt, tas ir cits jautājums,” saka līvāniete Anastasija.
Savukārt Lolita ir skeptiskāka: “Es neticu, viņi dzīvos uz pabalstiem. Mēs, paši latvieši, nevaram izdzīvot un algas zemas, bet viņi dzīvos sociālās mājās un saņems pabalstus - uzskatu, tas nav godīgi.” “Kur liks invalīdus, lēnām uz kapiem? Es uzskatu, ka Latvijai ir pāragri pieņemt bēgļus, vēl savu problēmu daudz ir neatrisinātu,” saka Georgijs.
