Sedas ielās sastaptie iedzīvotāji vaicāti par to, kādus televīzijas kanālus skatās, stāsta, ka tie nebūt nav tikai no Krievijas retranslētie. Tomēr te valdošais ir viedoklis, ka ukraiņi nerīkojās pareizi, sākot nemierus.
„Es skatos katru dienu ziņas. Domāju, ka tur būs pilsoņu karš. Rietumi viņus sanaido ar Krieviju. Es vispār, lai arī dzīvoju Latvijā un esmu pilsone, es esmu par Krieviju,” saka Sedas iedzīvotāja Vera.
„Nevajadzēja viņiem to darīt, tās nekārtības rīkot. Būtu dzīvojuši mierīgi, nekā laba tur nav. Tagad cieš visi, visas tautas, paši arī cieš. Jādzīvo taču mierīgi, lai kā arī nebūtu. Tā jau ir grūti. Nepiekrītu, ka to vajadzēja darīt un cik zinu, neviens nepiekrīt. (..) Ko tad Putins sliktu dara? Neko. Viņam prasa palīdzību, kā tad viņš var atteikt. Ko viņš var savējiem pateikt?” spriež Jevdokija.
„Nedomāju, ka tur ir propaganda, domāju, ka ziņas visur līdzīgas. Viņi vienkārši rāda faktus, kas tur notiek. Protams, ir žēl tos cilvēkus, kas tur iet bojā pilnīgi ne par ko,” norāda Tatjana.
Vidzemes augstskolas politikas zinātnes lektors Jānis Kapustāns atzīst - tā kā uz vietas Ukrainā bijuši neesam, tad ,protams, viedokli veidojam no tā, ko par notiekošo lasām vai redzam televīzijā. „Viņi izlasa krievu laikrakstos vai arī krievu televīzijas ziņu kanālos, ka ir parādījušies fašisti, nacisti, amerikāņu algotņi, un ka viņi ir jāglābj, ka jāaptur krievi, un tad viņi tā arī spriež,” stāsta Kapustāns.
Politologs arī vērtē – šobrīd, kad krīzes brīdī iezīmējas šāda problēma, Latvijā ir jādomā, kā ierobežot asāko Krievijas ziņu kanālu izplatību. Šajā informatīvajā telpā valdošais viedoklis ar laiku varot nest draudus arī mūsu valsts drošībai. „Droši vien būtu valsti jāpadomā par līdzekļiem, kā veidot spēcīgas krievu ziņas vietējās Latvijas, ar kurām varētu mēģināt aizvietot šos te Krievijas TV kanālus,” norāda Kapustāns.
