Izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile ceturtdien, 26.novembrī, LTV “Rīta panorāmai” atzina, ka izprot katra skolotāja neapmierinātību un atbalstu piektdien plānotajam brīdinājuma streikam, jo skolotājiem “daudzu gadu garumā ir daudz kas solīts”.
Taču viņu pārsteidz Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) izvēlētā metode, kā panākt pārmaiņas.
Seile norādīja, ka vēl augustā, apspriežot jaunu skolotāja atalgojuma modeli, arodbiedrības vadība to atbalstīja, vien gribēja vairāk naudas tā ieviešanai. Un tad pēkšņi septembra sākumā pēc tikšanās ar Pašvaldību savienību arodbiedrība paziņoja, ka modelis ir brāķis un tādu nevar virzīt uz priekšu. Ministrei šādas nostājas maiņas iemesli nav saprotami.
Seile arī solīja, ka Izglītības ministrija darīs visu iespējamo, lai beidzot sakārtotu sistēmu un ieviestu jaunu atalgojuma modeli, bet nevar garantēt, ka kāds atkal neizvirzīs kādas pretenzijas vai ultimātus. Seile arī uzsvēra, ka ministrija ir pārliecināta - pienācis laiks mainīt principus, nevis vienkārši pievienot naudu sistēmai.
Iepriekš pirmsstreika izlīguma sarunās jau panākta vienošanās, ka skolotāju atalgojumam nākamgad būs atvēlēti papildu deviņi miljoni eiro un nākamajos divos gados – 27 miljoni eiro. Arodbiedrība streiko, jo prasa šos deviņus miljonus uzreiz ielikt sistēmā jau no gada sākumā.
Tāpat streika prasības ir papildu finansējums augstākajai izglītībai sešu miljonu eiro apmērā un papildu finansējums zinātnei trīs miljonu eiro apmērā.
Bet Seile “Rīta panorāmā” klāstīja, ka arī arodbiedrības vadība labi saprot, ka sistēmā var ielikt vairāk naudas, bet neko nemainot, tas tikai palielinās nevienlīdzību. “Vai arodbiedrība to vēlas, nezinu..” sacīja Seile.
Jau ziņots, ka LIZDA ar vienas dienas brīdinājuma streiku vēloties paust savu attieksmi pret zemo finansējumu izglītības nozarei. Galvenās streika rīkotāju prasības ir budžetā rezervēto deviņu miljonu eiro novirzīšana mazo skolu atbalstam un pirmsskolas pedagogu atalgojumam, kā arī papildu finansējums zinātnei.