Augstākā tiesa paziņojumā medijiem informēja, ka Senāta Krimināllietu departaments 14. decembrī mutvārdu procesā izskatīja prokurora kasācijas protestu krimināllietā par nepatiesu ziņu norādīšanu amatpersonu deklarācijās un mantisku darījumu veicināšanu mantkārīgā nolūkā. Senāts uzklausīja procesa dalībniekus un nolēma atstāt negrozītu Rīgas apgabaltiesas 2021. gada 19. oktobra spriedumu, ar kuru apsūdzētie attaisnoti.
Senāta lēmums nav pārsūdzams.
Pilns Senāta lēmums būs pieejams piecu darba dienu laikā.
Iepriekšējā tiesvedības gaita
Iepriekš Senāts lietu kasācijas kārtībā skatīja pērn 2. februārī, kad atcēla Rīgas apgabaltiesas 2019. gada 11. janvāra spriedumu un nosūtīja lietu jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā. Senāts atzina, ka 2009. un 2010. gadā amatpersonai, iesniedzot ienākumu deklarāciju, atbilstoši likumam deklarācijas publicējamās daļas 4. punktā (kā tas ir norādīts apsūdzībā) bija jānorāda ziņas par juridiski piederošām kapitāla daļām. Senāts atzina, ka apsūdzēto darbībās nebija viņiem inkriminētā Krimināllikuma 219. panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva.
Otrs būtiskākais apelācijas instances tiesas sprieduma atcelšanas iemesls bija lietas iztiesāšanā pieļauts Kriminālprocesa likuma būtisks pārkāpums, jo apelācijas instances tiesas atzinumi par apsūdzēto vainīgumu pamatoti arī ar pierādījumiem, kas iegūti operatīvās darbības pasākumos, slepeni noklausoties sarunas.
Izskatot lietu atkārtoti apelācijas kārtībā, prokurors grozīja apsūdzību, no tās izslēdzot patiesā labuma guvēja jēdzienu, bet atstājot atsauci uz deklarācijas publicējamās daļas 4. punktu, uzskatot, ka minētajā punktā norādāmas nevis juridiski, bet arī faktiski piederošas kapitāldaļas. Rīgas apgabaltiesa apsūdzētos attaisnoja, pamatojoties uz Senāta 2021. gada 2. februāra lēmumā paustajām atziņām.
Apgabaltiesa izvērtēja arī operatīvās darbības pasākumus un secināja, ka minētie pierādījumi ir nepieļaujami, jo iegūti citā kriminālprocesā par smagāku noziegumu, kurā kriminālprocess ir izbeigts.
Par ko bija apsūdzība
Iepriekš prokuratūras uzrādītajā apsūdzībā bija ietverta nepatiesu ziņu norādīšana valsts amatpersonu deklarācijā, kas izpaudās kā faktiski – slēpti jeb saimnieciski – piederošu uzņēmuma kapitāla daļu nenorādīšana valsts amatpersonas deklarācijā, savukārt piedalīšanās neatļautos mantiskos darījumos – kā lēmumu pieņemšana slēgt līgumu "Sadales tīklu" vārdā ar uzņēmumu, kurā apsūdzētajām personām faktiski – slēpti jeb saimnieciski – piederēja uzņēmuma kapitāla daļas.
Kā rakstīja žurnāls "Ir", tiesībsargājošās iestādes uzskatīja, ka minētajām amatpersonām uzņēmumā "Būvenergoserviss" katram slēpti piederējuši vismaz 10% daļu, par kurām viņi kā īpašnieki realizējuši ietekmi un guvuši labumu. Katras amatpersonas daļa uzņēmumā lēsta 36 000 latu (51 223 eiro) vērtībā.
"Būvenergoserviss" bijis liels sadales tīklu pasūtījumu izpildītājs. Kā bija noprotams no apsūdzības, Liuziniks un Stalažs piedalījušies lēmumu pieņemšanā par pasūtījumu piešķiršanu "Būvenergoservisam".
KONTEKSTS:
Tā dēvēto "Latvenergo" amatpersonu krimināllietu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) sāka 2010. gadā. Tā paša gada vasarā birojs veica vērienīgas kratīšanas un aizturēja vairākas amatpersonas, tostarp Miķelsonu, Meļko un citas personas. 2012. gada rudenī KNAB lūdza prokuratūru pie kriminālatbildības saukt kopumā 17 personas.
