Dzintras Persidskas mājoklis ir 22 kvadrātmetrus plašs. Viņa to mīļi dēvē par "leļļu namiņu". Dzīvoklis atrodas Rīgas domei piederošā īpašumā un to pēc pilsētas domes Mājokļu un vides departamenta pilnvarojuma reizi trijos gados apseko uzņēmuma "Rīgas namu pārvaldnieks" darbinieki, nereti kopā ar Pašvaldības policistiem.
Pensionāre norādīja, ka tagad, kad atkal pieaugusi Covid-19 vīrusa izplatība, viņa šādus ciemiņus mājās nemaz nevēlas uzņemt. Tāpēc lūdza raidījuma palīdzību, jo pašai komunikācija ar ierēdņiem nav īsti vedusies.
Persidska sacīja: "Galvenais, kas uztrauc, ir tas, ka es esmu pirmās grupas invalīde pēc cerebrālā infarkta. Novembrī būs 4 gadi, kad mani "ķēra" pēdējais. Un es dzeru ik pa pāris stundām 11 medikamentu veidus, kas tur mani pie dzīvības. Tāpēc man tā imunitāte ir ļoti, ļoti zem nulles, teiksim. Un tagad, ja RNP ik pa brīžam parādās ziņas, ka viņiem slimo ar Covid-19, kāpēc viņi grib nākt pie manis? Šobrīd jau nav avārijas situācija!"
Sieviete atzina, ka pēdējo reizi viesus no "Rīgas namu pārvaldnieka" uzņēmusi pasen, pirms sešiem gadiem. Taču ir neizpratnē, kāpēc pie pensijas vecuma cilvēkiem ar veselības problēmām jādodas tagad, ja to varēja izdarīt vasarā, kad dažādu vīrusu izplatība bija daudz zemāka.
Viņa sacīja:
"Es vienkārši baidos! Es gribu padzīvot vēl kādu laiku. Un tāpēc es vērsos pie jums, jo Rīgas dome vispār nereaģēja, vienīgais - Rīgas domes komunālais dienests atsūtīja vēstuli – jūs tur varat vienoties, jums nenāks. Nāks četri cilvēki – divi policisti, divi "Rīgas namu pārvaldnieki" manā mazajā leļļu namiņā."
Pensionāri uztrauc arī iespējamība, ka pirms viņas mājokļa apskates speciālisti noteikti būs apmeklējuši arī tādus dzīvokļus, kuros cilvēki dzīvo antisanitāros apstākļos. Viņas organismam šobrīd ir bīstams jebkāda vīrusa izraisītājs.
"Piedodiet, es neesmu ar mieru, ja es neielaidīšu iekšā, man durvis lauzīs ārā. Policija jau tāpēc līdzi būs," sieviete sacīja.
Uz ilgu laiku atlikt nevar
Uzņēmums "Rīgas namu pārvaldnieks" 2016. gadā ar Rīgas domi ir noslēdzis līgumu par dzīvojamo telpu īres, neapdzīvojamo telpu nomas līgumu slēgšanu un to administrēšanu, kas paredz reizi trīs gados apsekot vairāk nekā 10 tūkstošus pašvaldībai piederošo īres mājokļu.
Apsekojumu laikā noskaidro, piemēram, vai nav notikusi kāda nelikumīga pārbūve, pārbauda skaitītāju rādītājus. Taču, iespējams, Dzintras kundzei taisnība - vai tiešām laikā, kad gados veci cilvēki ar speciālām vajadzībām īpaši jāsaudzē, ir prātīgi veikt šādu apskati? Vai to nevar atlikt? Ar šādu neērtu jautājumu raidījums Rīgas domes Mājokļu un vides departamentā.
Departamenta Apsaimniekošanas pārvaldes priekšniece Ingrīda Mutjanko skaidroja: "Mēs esam saņēmuši Dzintras Persidskas kundzes iesniegumu un esam arī aizrakstījuši viņai un "Rīgas namu pārvaldniekam" vēstuli, ka, abām pusēm vienojoties, var pārcelt uz abām pusēm izdevīgu, citu laiku. Mēs neiebilstam, bet tas ir izņēmuma kārtībā. Jo patiesībā līgums ir līgums, tur ir atrunāti nosacījumi un abām pusēm nosacījumi ir jāievēro."
Savukārt "Rīgas namu pārvaldniekā" raidījumam skaidroja, ka pašvaldības mājokļu pārbaudes ir obligātas un nav atliekamas.
Uzņēmuma pārstāvis Krišs Leiškalns sacīja: "Ja mēs runājam par īslaicīgu atlikšanu, tā ir iespējama, bet tas ir iespējams pa dienām vai atsevišķām nedēļām. Mēs nerunājam ne par mēnešiem, ne par gadiem. Līdz ar to tas būs īslaicīgs risinājums, kurš šobrīd nebūs tas, ko šobrīd vēlas mūsu kliente."
Leiškalns arī norādīja, ka ierasti apsekojumos tomēr nepiedalās četri cilvēki, tas ir vien maksimālais skaits. Parasti policistu līdzi nav, viņus pieaicina vien īpašos gadījumos.
Uzņēmumā skaidroja, ka pašvaldība savos īpašumos vēlas nodrošināt maksimālu drošību, lai neatkārtotos, piemēram, Melnsila ielas traģēdija pērnā gada izskaņā, kad, iespējams, gāzes balona izraisītā sprādzienā gāja bojā viens cilvēks un vairākas ģimenes palika bez mājām.
