Pat ar atbilstošu izglītību un prasmēm pirmspensijas vecuma cilvēki zaudē jaunākiem pretendentiem, jo darba devēji bija ieinteresēti, gan lai darbinieka atlikušais stāžs būtu ilgāks, gan lai viņu mazāk māktu veselības problēmas, kas biežāk rodas senioriem.
Tomēr pēdējos gados situācija sāk mainīties - gan pasliktinoties demogrāfiskajai situācijai, gan pieaugot sociāli atbildīgai uzņēmējdarbībai, darbinieki vecumā virs 50 gadiem pamazām kļūst pieprasītāki.
Darba tirgus eksperti atzīst, ka noteicošais faktors, kas palielina pirmspensijas vecuma cilvēku iespējas saglabāt esošo vai atrast jaunu darbu ir tas, ka jauno kadru kļūst arvien mazāk.
Pienācis laiks, kad arvien vairāk izjūtam deviņdesmito gadu dzimstības kritumu un emigrācijas sekas. Tomēr pamazām ir mainījusies arī darba devēju attieksme – viņi sāk novērtēt, ka seniori ir uzcītīgāki un atbildīgāki darbinieki par jauniešiem. Problēma biežāk ir tā, ka pusmūža cilvēki nereti “ir uz jūs” ar datoru, bet novērst šo trūkumu ir pašu cilvēku ziņā. Valdība līdz nākamā gada beigām plāno uzsākt īpašu programmu senioru darba mūzā pagarināšanai. Līdz šim jau vairākus gadus darbojas privāti finansētais sociālais projekts “Pieslēdzies Latvija”. Šogad tas notiek sadarbība ar senioru biedrībām. Kursu dalībniekus gan pārsvarā interesē iespējas apgūt internetbanku vai e-pastu, taču pieaug to īpatsvars, kas saredz iespējas uzlabot savas izredzes saglabāt un atrast darbu.
“Cilvēki, kas ir pirmspensijas vecumā, vai nu strādā un viņiem darba devējs prasa šīs zināšanas, vai arī cer uzlabot savas izredzes darba tirgū,” stāsta Rīgas aktīvo senioru apvienības valdes loceklis Bruno Barons.
Rīdziniece Anita jau otro reizi apmeklē kursus. Tās ir ne tikai jaunas zināšanas, bet iespējas iegūt jaunus draugus.
Projekta atbalstīja kompānijas “Lattelecom” vadītājs Juris Gulbis atgādina, ka visiem jārēķinās ar ilgāku darba mūžu.
“Darbē būs jāapliek ilgāk, jo darba rokas tiek pieprasītas, un IT prasmes ir vienas no svarīgākajām tagad,” uzsver Gulbis.
Tos, kurus dators biedē, var mierināt, ka programmēšana nebūs jāapgūst, taču ir lietas, bez kurām nevar iztikt.
“Visiem vajag komunikāciju, visiem jāaizraksta e-pasts vai kāds dokuments, jāizveido prezentācija, jāveic aprēķini vai vismaz jāmeklē informācija internetā. Tas ir tas minimums,” skaidro Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju asociācijas prezidente Signe Bāliņa.
Futurologi jau pieļauj, ka nav tālu laiks, ka jēdziens pensionārs līdzšinējā izpratnē vispār pazudīs. Cilvēks lielākā vai mazākā mērā nekad nepārtrauks strādāt. Protams, līdz ar vecumu viņam slodze tiks samazināta un parādīsies, jaunas īpaši senioriem paredzētas profesijas.
