Viņš skaidroja, ka līdz šim paredzētas tiesības SEPLP nodot sabiedrisko mediju saturu komercmedijiem ārkārtas situācijās. Šāda norma paredzēta ar domu, ja, piemēram, atkārtojas līdzīga situācija, kā bija 2020. gada pavasarī saistībā ar Covid-19 izplatību. Toreiz pirmo un vienīgo reizi ar mediju uzrauga lēmumu LTV septītā kanāla ziņas krievu valodā nodotas izmantošanai privātajam TV kanālam PBK.
"Tādēļ, ka bija sākusies kaut kāda pilnīgi jauna ārkārtēja situācija. Visa valsts bija apstājusies, cilvēki nezināja, iespējams, viņiem vajadzēja zināt, kur iet, ko darīt.
Tas arī sakrita ar laiku, ka PBK kanālā bija viņu apstākļu dēļ beigušās viņu ziņas, un bija skaidrs, ka ļoti liela auditorija, visticamāk, aizies uz valstij nelojālu ziņu saturu. Tādēļ, manuprāt, bija loģisks lēmums, ka uz ārkārtas situācijas laiku [sabiedrisko mediju] saturs tika nodots [komercmedijiem]," klāstīja Siksnis.
Pēc viņa teiktā, patlaban politiķu vidū tiek runāts par iespēju sabiedrisko mediju ražoto nodot izmantošanai komercmedijiem ne tikai ārkārtas situācijas laikā, bet ilgtermiņā.
"Šobrīd, par ko tiešām tiek runāts no politiķu puses un kam padomes vairākums un arī es personīgi nevaram piekrist, ka tas tiek mēģināts ielikt kā tāds ilgtermiņa, pastāvīgs risinājums. Proti, ka sabiedrisko mediju saturs var tikt nodots komercmedijiem ar domu it kā sasniegt jaunas auditorijas,
bet tur es pilnīgi piekrītu sabiedrisko mediju nostājai, ka tas it īpaši ilgtermiņā var nozīmēt, ka sabiedrisko mediju auditorija patiesībā pat samazinās," teica Siksnis.
SEPLP uzsvērusi, ka sabiedrisko mediju satura nodošana komercmedijiem ir pieļaujama tikai ārkārtas situācijā un uz noteiktu laiku, bet ne ilgtermiņā un uz neierobežotu laiku, teica sabiedrisko mediju uzraugs.
"Mēs nevaram ilgtermiņā balstīties uz to tikai tādēļ, ka tas kādam ir izdevīgi vai lētāk, ka mēs vienkārši tagad dalīsimies ar sabiedrisko mediju saturu faktiski neierobežotam potenciāli komercmediju lokam un neierobežoti ilgu laiku. (..) To mēs no padomes puses neatbalstām, to mēs arī esam teikuši, tiekoties ar politiķiem," teica Siksnis.
Viņš sprieda, ka politiķi saistībā ar Saeimas vēlēšanu tuvumu, iespējams, mēģina atrast "brīnumnūjiņu, kas palīdzēs sakārtot informatīvo telpu, faktiski tajā neko neieguldot".
"Visi atzīst, ka informatīvā telpa ir viens no svarīgākajiem valsts drošības elementiem.
Mums nav iedots vēl neviens cents papildus, nevienam – ne sabiedriskajiem, ne komercmedijiem,
lai gan vajadzētu dot gan vieniem, gan otriem," teica Siksnis, norādot, ka vēl pērn 2022. gada budžetā rezervētais finansējums kapacitātes stiprināšanai vēl nav nonācis līdz medijiem, lai gan tūlīt jau būs Jāņi.
KONTEKSTS:
Pamatojoties uz nepieciešamību stiprināt informatīvās telpas drošību, politiķi izlēmuši, ka labākais veids, kā sasniegt Latvijā dzīvojošo krieviski runājošo auditoriju, ir nododot LTV un Latvijas Radio saturu komercmedijiem. Tas noticis bez plašām diskusijām ar ekspertiem, faktiski aiz slēgtām durvīm, nav arī skaidri zināms, cik lielu papildu auditoriju šādi varēs sasniegt, vēstīja LTV raidījums "De Facto".
