Trīs bērnu mammas un sākumskolas skolotājas Ilzes Ābelītes-Golubas vidējai meitai šobrīd ir četri gadi un viņai jau pēc diviem vai trīs gadiem būs jāsāk skolas gaitas. Abus Ilzes jaunākos bērnus tieši skars izglītības ministra plānotās izmaiņas, un, atceroties vecāko dēlu sešu gadu vecumā, viņa savā vērtējumā ir kategoriska, sakot, ka nav reāli sešgadnieku nosēdināt skolas solā.
Ja pēc zināšanām sešgadnieki būtu skolas gaitu sākšanai atbilstoši, tad pēc uzvedības, spējas koncentrēties, nepavisam nē, saka mamma un pedagoģe.
Viņa ir pārliecināta, ka būs jāmaina mācību programma un standarts, kā arī jānodrošina ilgāki pārtraukumi starp stundām.
Ilze pati ir sākumskolas skolotāja un nevilcinoties uzskaita, kā pietrūkst sešgadniekiem, lai dotos uz skolu: "Pašapkalpošanās prasmes. Aiziet uz tualeti, sasiet kurpju šņores, saģērbties, noslaucīt muti – to pat dažreiz septiņgadnieks nav īsti pārliecināts, ka var. Nosēdēt 40 minūtes viņam ir grūti bez mammas, audzinātājas, kas paņem klēpī un samīļo. Skolā tas viss nenotiek," saka Ābelīte-Goluba.
Turpretim izglītības ministrs Šadurskis ir pārliecināts, ka līdz 2018.gadam pirmās klases programmu iespējams piemērot sešgadnieku spējām un vajadzībām. Tieši šobrīd noris darbs pie jaunā izglītības standarta visās klašu grupās, tāpēc iespējams tajā iestrādāt nepieciešamās izmaiņas.
Šadurskis ir pārliecināts, ka skolotājiem būs daudz jāmācās no jauna, un tās ir vienas no ministrijas rūpēm, jo jebkuru reformu izglītībā, tās saturā, ir daudz vieglāk akceptēt izglītojamajiem nevis izglītotājiem.
"Ar sešgadīgo izglītību mēs ne tuvu neesam oriģināli, jo no 28 Eiropas Savienības valstīm 21 ir izglītība no sešiem gadiem vai pat pieciem un šur tur vēl agrāk," savu skatījumu atklāja ministrs.
Ārpus Latvijas skolas gaitas septiņu gadu vecumā vēl uzsāk bērni Lietuvā, Igaunijā, Bulgārijā un Horvātijā, un arī bieži par piemēru minētajā Somijā un Zviedrijā, uzskaitīja Šadurskis. "Beigu beigās jāiet līdzi arī tehnoloģijām, nav vairs tas laiks, kad bērnam līdz septiņiem gadiem bija jāiet ganos un tad var iet skolas solā sēdēt. Un sešgadīgiem bērniem šī sēdēšana solā būs mazākā daļa no kopējā apjoma," pauda ministrs.
Savukārt pedagoģijas doktore Anna Līduma, kura pastiprināti pētījusi bērna attīstību pirmsskolas vecumā, gan uzskata – dabisko bērna attīstības tempu būtiski paātrināt nevar. To pierāda kāds neirobiologu 20 gadu pētījums, kurā secināts, ka bērnam nevar pateikt, kurā laikā viņam nobriest kādi smadzeņu centri, un procesu nevaram paātrināt.
"Septiņu gadu vecumā viņa ķermenis ir nobriedis šim procesam vairāk uzturēties sēdus stāvoklī. Protams, fiziski un arī psihiski un sociāli ir sagatavojies septiņu gadu vecumā, lai uzsāktu mācības. Sešu gadu vecumā tas ne visiem būs pa spēkam," paskaidroja doktore.
Vēl viens jautājums, kas satrauc vecākus – kurš pieskatīs sešgadīgos pirmklasniekus pēc stundu beigām, jo ne visās skolās pieejama pagarinātā grupa. Ministrs sola par šo jautājumu domāt.
Ilggadēja pirmskolas pedagoģe Līvija Baļčūne, kura piedzīvojusi vairākus mēģinājumus mainīt līdzšinējo sistēmu iesaka – ja reiz mācīties jāsāk no sešu gadu vecuma, labāk nevis bērnudārzniekus sūtīt uz skolu, bet pirmo klasi pārcelt uz bērnudārzu.
Tieši šāda pieredze pirmsskolas izglītības iestādē "Ābecītis" jau bijusi, kad notika iepriekšējais mēģinājums sākt mācības no sešu gadu vecuma. Šādā vidē bērns tiešām daudz iemācās, tiešām daudz ko izdara, tādēļ nepieciešams pamainīt mācību saturu tā, lai būtu bērnam atbilstošs. Bērns arī pagulēs pusdienas laiku, būs pieskatīts un vecākiem nebūs problēmu.
"Kad šo [reformas ideju] izdzirdēju, tiešām viss, viss manī uzvārījās un es nevarēju to mierīgi uzņemt, jo par ko tad mēs šobrīd domājam, par to mūsu piecelto ekonomiku vai mūsu bērnu veselību?," jautā Baļčūne.
Šadurskis gan sola, ka vecākiem tik un tā būs izvēle laist bērnu skolā no sešu vai septiņu gadu vecuma, bet vairs nebūs iespējams skolas gaitas uzsākt tikai no astoņu gadu vecuma. Tāpat paredzēts arī pārejas periods, jo šobrīd skolu tīkls nav gatavs tik daudz jaunu pirmklasnieku uzņemšanai.
