Ietvju tīrība tieši atkarīga no konkrētās teritorijas apsaimniekotāja. Kāds tikai nošķūrē sniegu, cits kaisa arī smiltis un sāli. Vislabāk šīs atšķirības ievēro cilvēki, kuri pārvietojas ratiņkrēslā. Pat neliela sniega kārta var būt nepārvarama paša spēkiem.
"Jūs redzat, ja brauc ar parastajiem mehāniskajiem ratiem, tad ir ne tikai ļoti grūti, bet arī bīstami, jo var izkrist ārā no ratiem. Man ir arī elektriski vadāmi rati, bet ar tiem es vispār neriskēju," skaidroja Santa Survila.
Tātad daļa cilvēku ziemas laikā cenšas pamest māju, cik reti vien iespējams. Katrā pašvaldībā ir arī atšķirīgas prasības ietvju uzturēšanā. Tāpat arī darba samaksā ir būtiskas atšķirības. Šogad gan sētnieku trūkums ir mazāks nekā pērn, kad bija prasība par Covid-19 sertifikātu.
Piemēram, uzņēmumā "Rēzeknes namsaimnieks" pašlaik vakanču nav un 39 sētnieki ar uzdevumiem tiek galā.
"Ja es paskatos uz to algu, kas ir uzlikta par teritoriju uzkopšanu kā pamatalga, tā pat nesasniedz minimālo. Tāpēc visiem sētniekiem ir papildu pienākumi, kas jāpilda pēc saviem pamatdarbiem. Daudzi arī uzskata, ka sētnieki strādā 8 stundas diennaktī. Diemžēl tā nav taisnība. Sētnieks lielākoties strādā no 6 rītā līdz desmitiem vai divpadsmitiem. Un pēc tam sētnieks iznāk darbā tikai pēc vajadzības," skaidroja SIA "Rēzeknes namsaimnieks" valdes priekšsēdētājs Pēteris Dzelbe.
Rēzeknes apsaimniekotāja uzdevumos nav tīrīt māju iekšpagalmus, tāpēc tas jādara iedzīvotājiem. Tomēr uzņēmums nāk pretī un piedāvā risinājumu, kuram pagaidām ir piekrišana.
"Mēs esam iedibinājuši tradīciju, ka "Rēzeknes namsaimnieks" iegādājas lāpstas vairumā. Uzsaucam iedzīvotājiem, ka var atnākt paņemt lāpstas, lai sakārtotu to otru daļu, kas ir braucamā daļa. Lai tiešām sētnieks uzkopj to, kas viņam pienākas – trotuāru. Bet iedzīvotāji iesaistās otras teritorijas daļas sakārtošanā," pastāstīja Dzelbe.
Tāpat Rēzeknē jau vairākus gadus ietves gar ielām tiek tīrītas centralizēti. Tas arī palīdz samazināt sētnieku slodzi. Aptuveni puse sētnieku Rēzeknē pelna minimālo algu, ceturtdaļa ap 650 eiro uz rokas, un vēl ceturtdaļa saņem summu, kas ir zem valstī noteiktās minimālās mēnešalgas.
Tikmēr Rīgā uzņēmumā "Rīgas namu pārvaldnieks" ir 50 vakances. Tie gan ir tikai 5% no kopējā sētnieku skaita uzņēmumā. Uzņēmumā sētnieka pienākumus pilda aptuveni tūkstoš cilvēku. "Rīgas namu pārvaldnieks" interesi par sētnieku darbu vērtē kā mazu; vairākums darbinieku ir pensijas vecumā.
"Sētnieka profesija ir gana nepopulāra, strauji noveco. Tās ir tendences, ar kurām mēs kā pārvaldnieks saskaramies. Jo arvien sarežģītāk kļūst atrast darbaspēku šajā profesijā," sacīja SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" pārstāve Una Grenevica.
Atalgojums Rīgā ir mazāks nekā Rēzeknē. Par vienu slodzi sētnieks saņem aptuveni 700 eiro pirms nodokļu nomaksas. Atalgojums gan mainās atkarībā no darba pienākumiem. Ja jāuzkopj arī deviņu stāvu namu kāpņu telpas, tas ir lielāks.
Bet privātajā sektorā nesaka, ka darbinieku trūktu. Ja atalgojums ir konkurētspējīgs, pienākumus uzņemas arī jaunāki cilvēki. Uzņēmumā "Albatross nome" 9000 kvadrātmetru plašas teritorijas uzturēšanai Ķesterciemā tiek algoti četri cilvēki. Katrs no viņiem uz rokas saņem atalgojumu no 700 līdz 1100 eiro mēnesī.
"Visi, kas pie mums strādā, ir vietējie, strādā pastāvīgi. Nav tāds sezonāls darbs. Viens no iemesliem, es domāju, kāpēc mēs varam nodrošināt šo apsaimniekošanu, ka mēs atrodamies 70 kilometrus no Rīgas. Un šeit uz vietas dzīvo 200 iedzīvotāju, kuriem nav nekāda iespēja šeit nodrošināt sev darbu," skaidroja SIA "Albatross home" namu pārvaldniece Līga Lapsale.
Apsaimniekotāju un pārvaldnieki uzskata, ka atalgojums ir koks ar diviem galiem.
"Tas ir smags, fizisks darbs. Tad arī atlīdzībai būtu jābūt pienācīgai. Un tajā brīdī, kad mēs cenšamies palielināt algas, tad šī alga gulstas uz apsaimniekošanu," skaidroja Dzelbe.
Lielākas sētnieku algas nozīmē lielāku apsaimniekošanas maksu. Nākamgad tas gan varētu būt neizbēgami, ņemot vērā ieceri palielināt valstī noteikto minimālo algu.
