Gājiena starta punktā Esplanādē pirmie cilvēki pulcējās jau no rīta. Organizatoru šī gada mērķis – labot skaudro statistiku, kas rāda – Latvijā katra trešā sieviete savas dzīves laikā saskaras ar vardarbību.
"Mēs daudzas lietas, kas attiecas uz vardarbību, neievērojam, pieņemam kā pašas par sevi saprotamas. Mērķis ir gan kā sabiedrībai nebūt vienaldzīgai, bet arī, lai institūcijas rīkojas un dara lietas," sacīja resursu centra "Marta" valdes locekle Iluta Lāce.
Sekojot vairākām sabiedrībā zināmu sieviešu uzrunām un uzsaucieniem, gājienam dots starts. Izkliedzot saukli "Sieviešu tiesības ir cilvēktiesības", vairāki desmiti piketētāju gājienā devās uz Brīvības pieminekli, tad tālāk caur Līvu laukumu uz Doma laukumu, lai pievērstu sabiedrības uzmanību. Un tas izdevās, jo līdz pat Brīvības piemineklim visās ielu šķērsošanas vietās uz vairākām minūtēm apstājās satiksme
Cilvēku kopskaits gājienā lēnām sasniedza 250.
"Ļoti daudzas sievietes cieš no vardarbības, arī skolās ir mobings, un tas nav tikai jautājums, ko var atrisināt atsevišķi indivīdi vai organizācijas, bet tas ir sabiedrības uzdevums – to vardarbību apzināties, par to runāt un to novērst," sacīja gājiena dalībnieks Jānis.
"Pirms kādiem septiņiem gadiem savā draugu lokā es uzzināju par stāstiem, kur tieši šī klusēšana, kas ir notikusi no cilvēkiem, kuri izliekas vardarbību neredzam, ir bijis tiešām varmākas zelts, kā arī plakātā ir norādīts, un patiesībā tā klusēšana ļauj vardarbībai turpināties," teica gājiena dalībniece Dārta.
"Man liekas, ka mēs visi pazīstam kādu meiteni vai sievieti, kura ir cietusi no kāda veida vardarbības. Vienalga, vai viņa par to runā vai ne. Mums ir par to jārunā, un man liekas, ka mums ir tādi gājieni jātaisa piecreiz gadā, lai tas notiktu ātrāk," sacīja gājiena dalībniece Anna.
Gadījumos, kad ir aizdomas par vardarbību, ar cietušo par to ir jārunā, taču situācijās, kur ir acīmredzama vardarbība, jāzvana policijai, un tas jādara arī tad, ja cietušais tam nepiekrīt.
