Fiziskas un seksuālas uzmākšanās pieredzei darbā var būt ilgstoša negatīva ietekme, jo papildus piedzīvotajam emocionālajam un psiholoģiskajam kaitējumam uzmākšanās var negatīvi ietekmēt upuru spēju iesaistīties sabiedriskajā dzīvē. Piemēram, seksuālā uzmākšanās darbavietā var sekmēt sieviešu mazāku līdzdalību darba vidē, jo īpaši profesijās, kurās dominē vīrieši, līdz ar to liedzot vai samazinot ienākumu gūšanas iespēju.
Aptuveni puse sieviešu, kuras pieredzējušas seksuālo uzmākšanos darbavietā, to ir piedzīvojušas atkārtoti
Visbiežāk tā ir situācijai neatbilstoša, biedējoša vai pārlieku cieša vērošana, seksuāla rakstura joku stāstīšana, tiešs nevēlams fiziskais kontakts, retāk – aicināšana uz satikšanos nepiedienīgā veidā, kas šķita aizskarošs, pazemojošs vai biedējošs.
Visbiežāk par seksuālās vardarbības pieredzi darbavietā norādījušas sievietes, kuras aptaujas brīdī bija 18–29 gadus vecas. 15,5% šo jauno sieviešu ir pieredzējušas seksuālo vardarbību darbavietā, pēdējo piecu gadu laikā – 12,6%, bet pēdējā gada laikā – 4,9%.
Savukārt vīriešiem seksuālā uzmākšanās darbavietā visbiežāk izpaužas kā situācijai neatbilstoša, biedējoša vai pārlieku cieša vērošana, seksuāla rakstura joku stāstīšana, kā arī aizskarošu komentāru izteikšana par izskatu vai privāto dzīvi, retāk – tiešs nevēlams fiziskais kontakts.
Visizplatītākā seksuālās vardarbības pieredze darbavietā ir bijusi vīriešiem, kuri aptaujas brīdī bijuši 30–44 gadus veci – 6,7%, bet pēdējo piecu gadu laikā seksuālo vardarbību darba vietā vairāk piedzīvojuši jaunāki vīrieši, kuri aptaujas brīdī bijuši 18–29 gadus veci (5,0%). Kopumā 3,1% vīriešu ir pieredzējuši seksuālu uzmākšanos pēdējo 5 gadu laikā, bet 1,7% vīriešu – pēdējā gada laikā. Lielākā daļa vīriešu, kuri pieredzējuši seksuālu uzmākšanos darbavietā, to ir piedzīvojuši atkārtoti.
Katra desmitā sieviete ir tikusi vajāta
10,2% sieviešu un 6,2% vīriešu ir pieredzējuši vajāšanu no kādas personas. Vajāšana ietver aizskarošas un draudīgas darbības vai uzvedību, kas vēlāk atkārtojas. Šis vardarbības veids ietver mēģinājumus izsekot vai izspiegot, mēģinājumus panākt kontaktu, zvanot vai uzturoties, piemēram, mājas, skolas vai darbavietas tuvumā, nevēlamu ziņu un dāvanu sūtīšanu. Tāpat vajāšana ietver personīgo mantu tīšu bojāšanu, aizskarošu komentāru publisku izteikšanu, personīgas informācijas, cietušās personas privātu attēlu vai video publicēšanu (piemēram, sociālajos medijos) u.tml. šāda rakstura uzvedību.
Visbiežāk vajāšanu ir pieredzējušas sievietes un vīrieši Rīgā (attiecīgi 13,8% un 9,4%) un pārējās pilsētās (attiecīgi 9,6% un 6,1%), bet ievērojami retāk lauku reģionos.
Gan sievietes, gan vīriešus biežāk vajājuši vīrieši. 7,9% sieviešu ir vajājuši vīrieši, 2,0% gadījumu vajātāja bijusi sieviete. Visbiežāk šādu vardarbību pieredzējušas gados jaunas sievietes. 13,7% sieviešu, kuras aptaujas brīdī bija 18–29 gadu vecumā, ir vajājuši vīrieši, un 4,6% sieviešu ir vajātas no citu sieviešu puses.
3,5% vīriešu ir vajājuši vīrieši, bet 2,2% gadījumu – sievietes. Visbiežāk vajāti ir gados jauni vīrieši. 6,1% vīriešu, kuri aptaujas brīdī bijuši 18–29 gadus veci, ir vajājuši citi vīrieši, un 3,2% vīriešu ir vajāti no sieviešu puses.
Varmākas-vajātāji visbiežāk ir personas, kuras nav upura intīmie partneri. Kopumā vajāšanu no intīmā partnera puses ir pieredzējuši 2,2% sieviešu un 0,6% vīriešu, bet vajāšanu, ko veikusi cita persona – 8,2% sieviešu un 5,6% vīriešu.
