Šī ir pirmā reize, kad pie Lāčplēša ordeņa kavaliera, kurš atdusas Siguldas kapos, atnāk tik daudzi. Līdz šim viņa kaps stāvēja kluss un pamests, un svecītes tur nolika tikai zinātāji. Viena no tādām ir vēsturniece Ieva Kvāle. Viņai sāpēja sirds, ka lāpu gājiens notiek pa Siguldas ielām, bet nesākas pie īstā ordeņa kavaliera.
Žani Ķinci zemes klēpī Siguldas kapos guldīja 1964. gadā
Savu Lāčplēša cīņu viņš izcīnīja durkļu cīņās pie Kaugurciema 1919. gada 18. maijā kapteiņa Zolta rotas sastāvā. Šajā kaujā viņš zaudēja redzi.
Siguldas Valsts ģimnāzijas direktors Rūdolfs Kalvāns, kurš pats iestājies Zemessardzes rindās, sestdien, 11. novembrī, šurp aicinājis skolas jauniešus. Viņš uzskata, ka saprast Brīvības cīnītājus šodien ir gandrīz neiespējami.
Dažas tā laika avīzes vēsta, ka brīvības cīnītājam bijusi arī meita, taču izskatās, ka šo kapu kopj tikai sveši, ne savējie. Taču šajā Lāčplēša dienā pie brīvības cīnītāja kapa beidzot tiek iedegtas daudzas svecītes.
