ĪSUMĀ:
- Uz aprūpes centru “Teika” pārvesti 15 bez vecāku gādības palikušus bērni no centra “Kalkūni”.
- Rezultātā “Teikā” zem viena jumta dzīvo 42 bērni ar invaliditāti.
- Sadzīves apstākļi viņiem tagad ir labāki.
- Taču tik daudzu bērnu koncentrēšana vienā institūcijā neatbilst labai un mūsdienīgai praksei.
- Uzraugošās iestādes vērtēs, vai tikušas ievērotas bērnu labākās intereses.
- LM un aprūpes centrā būtiskus pārkāpumus nesaskata.
- “Teikā” skaidro – bērni dzīvo ģimeniskai videi pietuvinātos dzīvokļos.
Valsts sociālās aprūpes centram “Kalkūni” iepriekš pārmests, ka tajā zem viena jumta uzturas gan bērni, gan pilngadīgie. Un tieši tāpēc bērnus izlēma pārvest uz vairāk nekā 200 kilometrus tālo ''Teiku''. Pašlaik aprūpes centrā zem viena jumta dzīvo 42 bērni ar invaliditāti. Tas ir gandrīz divreiz vairāk, nekā paredz deinstitucionalizācijas plāns.
Sūdzības Labklājības ministrijai, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijai un tiesībsargam iesniegusi Kapseļu ielas bērnunama direktore Ilze Dzene. “Šie bērni nedrīkst dzīvot lielās grupās. Tas ir pretēji bērnu interesēm. Jo mēs redzam nevis cilvēku, mēs redzam, kā samazināt kaut ko uz šo bērnu rēķina. (..)
Mēs nepanāksim šādā institūcijā bērna labāko interešu ievērošanu.
Jo viņš ir nošķirts no citiem bērniem, no sabiedrības, bet viņam ir jādzīvo sabiedrībā. Kamēr mēs to neesam nodrošinājuši, tās ir mazas bērnu grupas, trīs līdz četri bērni. Maksimums ir četri,” skaidroja Dzene.
Un tieši to paredz Latvijai saistošā deinstitucionalizācija. Atteikšanos no lieliem bērnunamiem un šo cilvēku iekļaušanu sabiedrībā.
“Jaunais, ģimenei pietuvinātais aprūpes modelis tomēr būtu trīs grupas. Ne vairāk kā trīs grupas iestādē, un grupā ne vairāk par astoņiem bērniem jeb 24 bērni iestādē. Mums vienīgais jautājums ir – kāpēc uz “Teiku”, ja tur ir tik liels bērnu skaits?” pauda Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere.
Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Līga Āboliņa apstiprināja, ka bērnu pārvešanas brīdī aprūpes centrs ''Teika'' bija tukšākais: “Jāteic, ka “Teika” sastāv no divām ēkām. Mums, raugoties uz to situāciju, kādā bērni atradās pirms tam, un zinot rekomendācijas,
bija viens no galvenajiem nosacījumiem, lai, plānojot bērnu dzīvesvietas maiņu, viņi pārvietotos uz labākiem apstākļiem.”
Labklājības ministrija, kuras pakļautībā ir valsts sociālās aprūpes centri, notikušajā būtiskus pārkāpumus nesaskata.
Arī aprūpes centrā “Teika” izteiktajiem pārmetumiem nepiekrīt. Arī tur bērni dzīvo ģimeniskai videi pietuvinātos dzīvokļos. Bet ir dažādi – atsevišķos dzīvokļos dzīvo tikai divi bērni, un ir arī tādi, kuros dzīvo seši bērni vienā dzīvoklī.
Ideju par pielāgotiem dzīvokļiem filiāle aizņēmusies no Kapseļu ielā īstenotā pilotprojekta. Tas nozīmē, ka bērni dzīvo, atpūšas, ietur maltītes tā, kā tas notiek ģimenē. Nākotnē šādu modeli plānots ieviest visos valsts sociālās aprūpes centros, kuros dzīvo nepilngadīgi bērni.
“Šīs telpas ''Teikā'' ir ļoti lielas. Dzīvoklīšu ir daudz. Ir jauni, izremontēti dzīvoklīši, speciāli arī šiem jaunajiem bērniņiem. Bērni arī paši bija intervēti, un es arī saprotu, ka bērni ir snieguši viedokli, ka viņiem arī patīk šeit, kur viņi ir nonākuši,” sacīja valsts sociālās aprūpes centra “Rīga” direktores vietniece Ina Zajončkovska.
Kopš jūnija aprūpes centrā “Teika” bijušas jau vairākas pārbaudes. LTV raidījumam “Panorāma” zināms, ka tuvākajā laikā turp dosies arī Tiesībsarga biroja speciālisti.
