Pēc LTV raidījuma “Aizliegtais paņēmiens” un Latvijas Radio eksperimenta zīdaiņu namā organizācijas “Ziedot.lv” birojā vērsās bijusī Kapseļu ielas bērnunama aprūpētāja. Pie viņas glābiņu meklē vairākas bijušās bērnunamu audzēknes, kuras, cenšoties izkļūt no bērnunama, pašas pāragri kļuvušas par jaunajām māmiņām.
“Faktiski, ja mēs kā sabiedrība tagad nepalīdzēsim, tad viņas bērni atkal nonāks sistēmā. Tai pašā Kapseļu ielā,” saka “Ziedot.lv” vadītāja Rūta Dimanta.
Apprecējās, lai izkļūtu no bērnunama
“Ziedot.lv” piekritis vākt līdzekļus Mārai, kurai 16 gadu vecumā piedzimis viens bērniņš, bet 18 gadu vecumā – otrs. Viņa agri apprecējusies, lai tiktu prom no bērnunama.
Taču cerētās ģimenes vietā viņa iekļuvusi burtiski slazdā. Palikusi viena ar diviem bērniem. Pavisam jauna, bez izglītības, lai atrastu labi apmaksātu darbu un samaksātu par mājokli. Bez iespējas strādāt, jo mazākajam bērnam nav vietas bērnudārzā.
“Māra no Kapseļu ielas ir kā simbols tam, ko mēs tiem bērniem, atstājot sistēmā, nodarām. Viņiem arī nav neviena, kam piezvanīt, nav neviena radinieka. Faktiski mamma ir mirusi, un nav kam piezvanīt un pateikt, lai aizdod piecīti līdz algai, vai atstāt bērnus pieskatīt. Un tas ir izmisums, ka viņi ir vieni sistēmā bijuši un viņi iznāk ārā no sistēmas, un viņi arī ir vieni,” saka Dimanta.
Māra pašlaik strādā tirdzniecības centrā un par ziedotāju naudu gadu vecajam bērniņam tiks apmaksāta aukle. Tāpat par ziedotāju naudu pašlaik tiek iegādāta arī pārtika un autiņbiksītes.
Ar padomu viņai brīvprātīgi palīdz bijusī Kapseļu ielas bērnunama aprūpētāja.
Intervijai klātienē viņa nepiekrita, taču uzsvēra – šādas jaunās māmiņas būtībā pašas ir bērni, kurām ir bērni. Viņām vajag tādu palīgu kā mammu, kas katru dienu pajautā, ko paveikusi, pamāca, kā rīkoties, jo pašas nekad nav pieredzējušas, kas ir īsta ģimene.
Māra ir apņēmusies cīnīties, lai viņas bērni netiktu atņemti.
Aicina pārtraukt apburto loku
Taču jaunu sieviešu, kas nokļuvušas līdzīgā situācijā, ir daudz. Liela daļa nāk no bērnunamiem, liela daļa – no sociālā riska ģimenēm. Ne visas saprot, ka palīdzība jāpieņem, ne visas zina, kur to prasīt, ne visas gatavas cīnīties par saviem bērniem un sevi.
Un viņas par to nevar vainot, jo sistēma viņas tādas ir radījusi. Daudzas cietušas no vardarbības, emocionāli un fiziski traumētas.
To apstiprina arī audžumamma Ārija Martukāne, kura iestājas īpaši pret mazo bērnu ievietošanu bērnunamos: “Tas bērniņš jau tur šādā veidā aprūpēts, viņš nebūs spējīgs pieaudzis rūpēties par savu bērnu. Un mēs atkal ražojam šos bērnus – upurus, kuri nonāks institūcijās. Tā ir tā lielākā sāpe, ka šodien ir jānocērt šī robeža.”
Rīgas domes Labklājības departamentā stāsta, ka šo situāciju apzinās un rīdziniekus aicina vērsties sociālajā dienestā, ja zina, ka kādai jaunai ģimenei vajadzīga šāda palīdzība.
“Mēs vēlamies tomēr šo apli pārraut, maksimāli meklējot kaut kādus pat netradicionālus palīdzības veidus, lai šī jaunā māmiņa neatkārtotu savas ģimenes pieredzi. Nav noslēpums, ka mūsu redzeslokā nonāk jau arī tās, kas vēl kādreiz bija bērni,” stāsta Rīgas domes Labklājības departamenta sektora ģimenēm un bērniem vadītāja Agnese Igaune.
Sieviete, kas kļuvusi par Māras uzticības personu, saka – viņas pieredze rāda, ka pašvaldība ne vienmēr spēj palīdzēt.
Tāpēc viņa aicina atsaukties brīvprātīgos, kas varētu ziedot ne vien naudu, bet arī laiku un praktisku palīdzību, piemēram, pieskatīt zīdaiņus, lai māmiņas varētu pelnīt iztiku.
