Paredzēts, ka Latvija uz Lietuvu jaunnedēļ sūtīs divus speciālistus darbam ar mazāk aizsargātajām personām – vientuļajām mātēm, slimiem cilvēkiem vai nepilngadīgiem nepavadītiem bēgļiem. Viņi divus mēnešus tur palīdzēs lietuviešu kolēģiem, jo nelegālo migrantu plūsma pār Baltkrievijas robežu pēdējā laikā krasi pieaug. Kopš šā gada sākuma aizturēto nelegālo imigrantu kopskaits pārsniedzis 3500.
"Šo pasākumu organizē Eiropas patvēruma atbalsta birojs, kurā Latvija un Lietuva ir dalībvalstis. Tas ir Eiropas tīkls patvēruma jomā. Patiesībā šis ir Eiropas patvēruma atbalsta biroja rīkots un apmaksāts pasākums. Ja gadījumā mūsu valstī kļūs sliktāka situācija, tad varam sagaidīt līdzīgu palīdzību arī no citām Eiropas valstīm," sacīja patvēruma meklētāju izmitināšanas centra "Mucenieki" vadītājs Pēteris Grūbe.
Pagaidām gan situācija uz Latvijas un Baltkrievijas robežas ir salīdzinoši mierīga. Šogad konstatēti četri Latvijas un Baltkrievijas valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas gadījumi un kopumā aizturēti 27 trešo valstu pilsoņi.
Gandrīz visi no tiem – irākieši un viens Baltkrievijas pilsonis. Pagaidām robežpārkāpēju skaits ir vairākas reizes mazāks nekā Lietuvā, bet robežsargi brīdina – situācija var mainīties.
"Protams, riski ir augsti, taču Valsts robežsardze seko līdzi gan aktuālajai situācijai Lietuvā, gan vērtē visus iespējamos riskus uz Latvijas-Baltkrievijas robežas. Ņemot vērā pieaugošos riskus, esam ieviesuši pastiprinātu robežas uzraudzību, mobilizējuši Valsts robežsardzes resursus zaļās robežas uzraudzībai un lūguši atbalstu Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, un ik dienu mums atbalstu sniedz 24 zemessargi, kā arī četri "Frontex" eksperti ar diviem transportlīdzekļiem," stāstīja robežsardzes pārstāve Kristīne Pētersone.
Arī Saeima apzinās, ka situācija uz Latvijas-Baltkrievijas robežas var saasināties, tāpēc deputāti jau sesiju starplaikā sākuši meklēt risinājumus. Nacionālās apvienības (NA) frakcijas pārstāji otrdien, 3. augustā, uz tikšanos bija aicinājuši iekšlietu ministrijas un Valsts robežsardzes vadību.
"Tas, par ko mēs bijām absolūti vienisprātis ar ministri – šis ir hibrīdkara instruments, kas tiek īstenots no Baltkrievijas režīma puses ar migrācijas spiediena izdarīšanu uz ES un NATO ārējām robežām.
Mēs nevaram vienkārši noskatīties un domāt, ka mēs esam pasargāti. Ir jāsāk jau gatavoties potenciālai šo plūsmu pārvirzīšanai uz Latvijas robežu. Tas var piepildīties, var nepiepildīties, jo Baltkrievijas režīms ir neprognozējams un mēs redzam arvien pieaugošus tiešos reisus no Irākas," teica Saeimas deputāts Rihards Kols (NA).
Atšķirībā no Latvijas-Krievijas robežas, kur uzstādīta sēta, Baltkrievijas daļa tikpat kā nav aprīkota ar fiziskām barjerām, vienīgie šķēršļi ir dabīgas izcelsmes – upes, purvi. Tāpēc robežpārkāpēji lielākoties tiek aizturēti jau iekšzemē. Tā kā Latvijai ar Irāku nav atpakaļuzņemšanas līguma, izraidīt uz izcelsmes valsti viņus nevar, un arī Baltkrievijas dienesti nevēlas sadarboties.
Izskanējuši ierosinājumi jau tagad izsludināt ārkārtas stāvokli pierobežā vai pieņemt īpašu likumu, kas ļautu straujāk veikt fiziskas robežas izbūvēšanu. Lai meklētu risinājumus, pirms problēma samilzusi arī uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, nākamnedēļ tiks sasaukta Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde.
