ĪSUMĀ:
- Divas skaistumkopšanas speciālistu asociācijas vērsīsies Satversmes tiesā.
- Tās apstrīdēs aizliegumu strādāt ārkārtējā situācijā.
- EM sola izstrādāt drošības vadlīnijas, kuras ievērojot, speciālisti darbu varētu atsākt.
- Tomēr asociāciju ieskatā esot nepieņemami atļaut tikai daļu pakalpojumu, kā iecerējusi ministrija.
- Nozare vērsusies arī Konkurences padomē, kas sola to vērtēt.
Šobrīd kopā ar juristiem jau uzsākta nepieciešamo dokumentu gatavošana, paziņojumā medijiem informēja asociācijas.
Vienlaikus asociācijas vērsīsies arī Konkurences padomē, norādot uz konkurenci kropļojošu apstākļu radīšanu. “Nozarei nav skaidrs, kāpēc skaistumkopšanas pakalpojumus sniedz lielās ārstniecības iestādes, apejot liegumu, bet to aizliegts darīt ārstniecības personām ar līdzvērtīgu kvalifikāciju skaistumkopšanas salonos un privātajās praksēs,” teikts paziņojumā.
Valdība no 2020. gada 9. novembra izsludināja ārkārtējo situāciju, aizliedzot skaistumkopšanas pakalpojumus klātienē. Ārkārtējā situācija pašlaik ir pagarināta līdz 2021. gada 6. aprīlim, līdz ar to aizliegums ir spēkā jau trīs mēnešus.
Skaistumkopšanas speciālisti cieta no krīzes arī pirms tam, kopš pandēmijas sākuma 2020. gada martā, norāda asociācijas.
Tātad viņu darbība vai nu tikusi vispār apstādināta, vai arī ir nācies strādāt stingru ierobežojumu apstākļos jau 11 mēnešus.
“Nozarē strādājošo tūkstošiem sieviešu ilgstoši palika bez pietiekošiem iztikas līdzekļiem un sociālā atbalsta (2020. gada novembrī un decembrī vidējais vienam saņēmējam izmaksātais pabalsts skaistumkopšanas nozarē nebija lielāks par 300 eiro), kā arī pakļaušanu nabadzības riskam,” norādīja asociācija.
Asociācijas norāda, ka pakalpojumu sniegšana aizliegta, neskatoties uz asociāciju piedāvātajiem papildu drošības pasākumiem šo pakalpojumu sniegšanas laikā, kas nodrošinātu Covid-19 izplatības ierobežošanu. Lēmums aizliegt skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanu ticis pieņemts bez sarunām un konsultēšanās ar nozares pārstāvjiem, norāda asociācijas.
Uz aicinājumu sniegt juridisku palīdzību un aizstāvēt skaistumkopšanas speciālistu tiesības ir atsaukušies zvērināti advokāti Viktorija Jarkina un Aldis Alliks. Viņiem uzticēta pieteikuma sagatavošana iesniegšanai Satversmes tiesā, kā arī, ja būs nepieciešams, – Eiropas Cilvēktiesību tiesā.
Latvijas Skaistumkopšanas speciālistu asociācijas prezidente Sabīne Ulberte stāstīja, ka ar lēmumu vērsties Satversmes tiesā, nozare sper izmisuma soli.
“Šis ir vienīgais veids, kā likt tomēr ieklausīties valdībai, pieņemot nākamos lēmumus. Tiešām no valdības tiek runāts tikai par pakalpojuma nepieciešamību sabiedrībai. Kāpēc netiek runāts par veselu industriju? Tad rodiet risinājumu, ko mums darīt. Ko man personīgi gaidīt līdz aprīlim, maijam vai jūnijam, ja man nav, par ko barot ģimeni un maksāt rēķinus. Jā, tas ir tāds izmisuma solis, es varētu teikt,” sacīja Ulberte.
Ekonomikas ministrija, neatkarīgi no tā, vai nozare vērsīsies Satversmes tiesā, plāno turpināt iesākto darbu, ko šonedēļ Veselības ministrija uzticēja - izstrādāt konceptu skaistumkopšanas nozares drošai darbībai Covid-19 apstākļos, lai pamazām tā varētu atsākt sniegt pakalpojumus. Plānu ministrija prezentēs valdībai otrdien, saka Ekonomikas ministrijas Valsts sekretārs Edmunds Valantis.
"Protams, ka būs vesela rinda ar prasībām, kas būs jāizpilda, lai šie pakalpojumi ir droši gan šiem speciālistiem, kas pakalpojumus sniedz, gan arī klientiem. Šobrīd pie šiem nosacījumiem mēs diezgan aktīvi strādājam," pastāstīja Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Edmunds Valantis. Izstrādājot plānu, tiek uzklausīti arī skaistumkopšanas speciālistu ieteikumi.
Tiesa, EM piedāvājums paredzēs, ka strādāt var tikai daļa speciālistu. “Konkrēti mēs šeit runājam par friziera pakalpojumiem, kā arī pedikīra un manikīra pakalpojumiem. Vienlaicīgi, protams, ir iespējams, ka arī cita veida skaistumkopšanas pakalpojumi varētu būt pieejami, bet par tiem vēl ir jārunā un jāmeklē risinājumi,” pastāstīja Valantis.
Tieši paredzētais pakalpojumu dalījums atļautajos un aizliegtajos skaistumkopšanas asociācijas sadusmo visvairāk.
Skaistumkopšanas nozarei nav skaidrs, kāpēc līdzīgus pakalpojumus sniedz lielās ārstniecības iestādes, bet to aizliegts darīt ārstniecības personām ar līdzvērtīgu kvalifikāciju skaistumkopšanas salonos un privātajās praksēs, skaidro Ulberte.
“Šeit nav skaidrojuma, šeit nav loģikas un argumentu, ka mans pakalpojums tādā iestādē ir drošāks nekā tādā iestādē. Tas ir tas pamats, kuru, es domāju, Konkurences padomei būtu jāspēj sakārtot šo jautājumu,” sacīja Ulberte.
“Manuprāt, tas vēl vairāk dzīs šo nozari pagrīdē, pelēkajā zonā, un cietīs pati valsts,” sacīja Latvijas Kosmētiķu un kosmetologu asociācijas prezidente Renāte Reinsone.
Viņa uzskata, ka skaistumkopšanas speciālisti var nodrošināt pietiekamas prasības, lai risks inficēties ar Covid-19 būtu mazs. Turklāt SPKC neesot datu, kas pierādītu, ka skaistumkopšanas pakalpojumi slimību izplatot. Centrs to atzīst, taču norāda, ka jau kopš novembra spēj izsekot tikai pusi inficēšanās gadījumu.
Konkurences padome var sniegt savu vērtējumu un ieteikumus Ekonomikas ministrijai, kad tiks saņemts konkrētais iesniegums, sacīja padomes pārstāve Zane Gorkša.
“Kamēr mēs neesam redzējuši iesniegumu, par kādu konkrētu konkurences kropļojumu ir runa, mums ir grūti izvērtēt, vai tas ir konkurences tiesību pārkāpums šajā situācijā. Mēs varam kā nozares pārstāvji, kā nozares eksperti paust savu viedokli Ekonomikas ministrijai, kuri izstrādā ierobežojumus nozarei,” skaidroja KP pārstāve.
Ekonomikas ministrijas pārstāvis atzina, ka nevienlīdzība pakalpojumu sniegšanā ir novērota un šo aspektu arī ņem vērā. Turklāt līdzīga situācija šobrīd vērojama arī tirdzniecības nozarē. "Mēs apzināmies, ka tas ir viens no aspektiem, kam pilnīgi noteikti ir jāpievērš uzmanība. Diemžēl jāsaka, ka ne visos gadījumos to varam ņemt vērā. Protams, ka arī par tiem mēs domājam. Vai mēs tos atrisināsim? Nemāku pateikt," sacīja Valantis.
Skaistumkopšanas speciālistu asociācijas prezidente stāstīja, ka, ja būtu manāmi epidemioloģiskās situācijas uzlabojumi, kamēr nozare nestrādā, tad, iespējams, šāds solis netiktu sperts. “Manuprāt, tas vēl vairāk dzīs šo nozari pagrīdē, pelēkajā zonā, un cietīs pati valsts,” sacīja Latvijas Kosmētiķu un kosmetologu asociācijas prezidente Renāte Reinsone.
Viņa uzskata, ka skaistumkopšanas speciālisti var nodrošināt pietiekamas prasības, lai risks inficēties ar Covid-19 būtu mazs. Turklāt SPKC neesot datu, kas pierādītu, ka skaistumkopšanas pakalpojumi slimību izplatot. Centrs to atzīst, taču norāda, ka jau kopš novembra spēj izsekot tikai pusi inficēšanās gadījumu.
Satversmes tiesa atklāja, ka līdz šim saņemti 24 pieteikumi par dažādiem ar ārkārtējo situāciju saistītiem jautājumiem.
Lielākajā daļā gadījumu tiesa atteikusies lietu ierosināt tāpēc, ka pieteikumos nav pamatota pamattiesību aizskaršana. Pagaidām par neatbilstošu Satversmei atzīts tikai aizliegums ārkārtējās situācijas laikā rīkot azartspēles internetā.
KONTEKSTS:
Ierobežojumus skaistumkopšanas nozarē noteica no 2020. gada 9. novembra, izsludinot ārkārtējo situāciju Covid-19 izplatības ierobežošanai. Sākotnēji gan bija atļauts strādāt frizieriem, bet vēlāk decembrī valdība vienojās, ka nestrādās arī frizētavas. Sākotnējie nosacījumi un kritēriji liedza daudziem skaistumkopšanas nozarē nodarbinātajiem saņemt atbalstu, par ko nozare skaļu kritiku pauda decembra nogalē, janvāra vidū valdība nolēma paplašināt iespējas nozarei saņemt atbalstu.
Savukārt ārkārtējo situāciju un dažādus pulcēšanās un pakalpojumu saņemšanas ierobežojumus pagarināja vairākkārt, pēdējo reizi – līdz šī gada 6. aprīlim, ieskaitot Lieldienu brīvdienas.
