Viņa skaidroja, ka ierasti sabiedriskās domas pētījumos galējos viedokļus pārstāv neliela daļa sabiedrības un vairāk ir neizlēmušo, bet patlaban obligātās vakcinācijas jautājumā sabiedrība netipiski sadalījusies lielās galēju pozīciju grupās – par vai pret.
"Ja mēs runājām par obligāto vakcināciju, tad tie, kas pilnībā atbalsta vai pilnībā neatbalsta, ir tā lielākā daļa.
Un tas ir netipiski, ka sabiedrība ieņem šīs galējās pozīcijas (..)," skaidroja Strode.
Jautāta, vai ir vēl bijušas situācijas, jautājumi, kas tik ļoti polarizētu Latvijas sabiedrību, SKDS pētniece atzina, ka viņa tādas savā darba praksē neatceras. "Gan jau, ka ir, bet šim es pievērsu uzmanību, tāpēc ka tas ir diezgan netipiski."
Viņa norādīja, ka cilvēki sagaida konsekventu valdības politiku. Traucē tas, ka, piemēram, sola vakcinētajiem ļaut strādāt, tad šos noteikumus atceļ. Ja cilvēki nezina, kas būs rīt, viņi ietur nogaidošu pozīciju. Ja valdības politika būtu skaidra, arī cilvēki rīkotos izlēmīgāk.
KONTEKSTS:
Covid-19 saslimstībai Latvijā sasniedzot visu laiku augstāko atzīmi, medicīnas nozarē izsludināja ārkārtējo situāciju. Mediķi cēla trauksmi par tūlītēju nepieciešamību pēc stingriem ierobežojumiem valstī. Valdība izsludināja ārkārtējo situāciju, nosakot ierobežojumus ar mērķi palielināt Covid-19 vakcinācijas aptveri. Tomēr redzot, ka vīrusa izplatība aug un Latvija ir pirmajā vietā pasaulē Covid-19 izplatības ziņā, valdība no 21. oktobra līdz 15. novembrim ieviesa tā dēvēto "lokdaunu" un mājsēdi.
Kritiskā 1500 Covid-19 stacionēto pacientu atzīme pirmo reizi tika pārsniegta 31. oktobrī. Tādēļ tiek turpināts paplašināt Covid-19 gultu skaitu, ierobežojot plānveida pakalpojumus veselības aprūpē.
