Mazākumtautību plūsmā mācās aptuveni 25 tūkstoši bērnu, latviešu skolās – 32 tūkstoši. Vidusskolu beidzot, latviešu valoda viņiem būtu jāzina līdzīgi, jo eksāmens ir vienāds. Bet tā tomēr nav.
Divās vidusskolās, latviešu un krievu – Rīgas 64. un Rīgas Klasiskā ģimnāzijā - 11.klasei skolotāji par galveno mācību līdzekli izmanto vienu un to pašu grāmatu.
Dienā, kad tur viesojās LTV, latviešu klasē nostiprināja zināšanas par gramatiskajām kategorijām. Krievu klasē savukārt runāja par brāļu Kaudzīšu “Mērnieku laikiem”.
“Lasīt grūti. Man vajadzēja tulkot, lai vispār saprastu, kas notiek. Bija jaunie vārdi. Es centos saprast ar vārdnīcu,” atzina krievu klases skolēni.
Latviešu valodas skolotāja Rīgas Klasiskajā ģimnāzijā Inga Narmonta skaidroja, ka skolēniem “bija jāstrādā ar leksiku, darbs ar tekstu, darbs ar nezināmajiem vārdiem – tas īstenībā ir tas, kas ir atšķirīgs no latviešu skolu skolēniem, ka mums ir papildus jāstrādā, lai saprastu, kas tai tekstā ir”.
Savukārt latviešu bērniem visgrūtāk esot iemācīt pareizrakstību.
“Secinājām, ka pēdējā laikā ļoti maz ar roku rakstām. Viens no tādiem paņēmieniem, kā likt padomāt. Jo, rakstot ar roku, es vairāk domāju līdz, vai es rakstu pareizi vai nepareizi,” stāstīja latviešu valodas skolotāja Rīgas 64.vidusskolā Raita Šūpola.
Abās skolās pārsvarā mācās viena un tā paša mikrorajona bērni – tātad sociālā vide ir līdzīga. Centralizētajā latviešu valodas eksāmenā latviešu skola sasniedz augstos 73%, bet krievu skola 53%, kas ir ap valstī vidējo.
Kāpēc eksāmenu rezultāti krievu bērniem ir sliktāki?
Pamanāmākā lieta – latviešu skolā latviešu valodu un literatūru mācās piecas stundas nedēļā, bet krievu skolā – četras stundas nedēļā velta latviešu valodai un literatūrai. Stundu skaitu izvēlas skolas vadība. Tomēr tas nav galvenais iemesls, ko min skolotājas.
“To pamatzināšanu trūkst. Ja viņi līdz 9.klasei ir iemācījušies tikai lietvārdu, īpašības vārdu, apstākļa vārdu tikai kaut kādās pamata konstrukcijās, tad vidusskolā mums jau ir akadēmiskā valoda. Un mums ir ļoti dažādi tie līmeņi,” uzskata Inga Narmonta, latviešu valodas skolotāja Rīgas Klasiskajā ģimnāzijā.
“Man vienmēr ir tā licies, skatoties uz visiem šiem tekstiem, ka es nevaru iemācīties latviešu valodu, ka latviešu valoda ir grūta – latviešu valoda ir dzīva valoda tepat blakus. Un tad, kad es kādu laiku esmu pasniegusi latviešu valodu arī krievu grupām, tas pirmais ir – noņemt to psiholoģisko barjeru. Ka tevi tik un tā sapratīs. Tevi centīsies saprast,” pauda Raita Šūpola.
Abas skolotājas ir pārliecinātas, ka atgriezties pie atšķirīga eksāmena krieviem un latviešiem – tas nebūtu pareizi.
“Es laikam esmu par to, lai nemainītu. Jo latviešu valodas nozīmei sabiedrībā, valstī un visur, arī skolās, mazākumtautību skolās, ir jākļūst ar lielāku īpatsvaru. Tātad – ir jālieto gan pasākumos, gan administrācijai, gan arī visām stundām ir jānotiek pamatskolā bilingvāli arvien vairāk. Lai skolotāji tiešām godīgi darītu - šo bilingvālo izglītību nestu tautās,” sprieda Narmonta.
Viņas kolēģe Šūpola savukārt stāstīja par savu pieredzi – “tiklīdz beidzas tā mācību stunda, pat ja tā ir bijusi latviešu valodā, tad sarunvaloda pāriet uzreiz viņu dzimtajā valodā”. “Bet, ja mēs gribam iemācīties un ja mums ir uzstādījums, ka mums vajag un ka ir kaut kāds mērķis, un ir kaut kāds rezultāts galā vajadzīgs, tad ir sevi jādisciplinē tā, ka šajā procesā, kad es apgūstu valodu, man ir tas uzstādījums tāds, ka, lūk, arī te, starp stundām, mēs sarunājamies tajā valodā, kuru es tagad gribu apgūt. Ka tā ir tā motivācija. Tā ir tā vēlēšanās.”
Narmonta arī piebilda, ka sabiedrībai ir jākļūst latviskākai. “Ja mēs dzirdam, ka krievs mēģina runāt latviešu valodā – varbūt nepārejiet krievu valodā. Jo ļoti daudzi – gan jaunieši, gan bērni pamatskolā - saka, ka es mēģinu, bet man atbild krieviski!”
To atzīst arī viņas skolēni un pieaugušie, kuriem viņa māca latviešu valodu saka – “mēs varam iemācīties, ja mums atbild krieviski, mēs cenšamies, nedaudz lēnāk pasakām šo konstrukciju, bet mums atbild krieviski”.
Skolotājas valodas lietošanu uzskata par galveno.
