Īpaši Latvijas laukos, kur ir zemākā lasītprasme salīdzinājumā ar citām skolām, Johansone iesaka stiprināt pirmsskolas grupas. Īpašs mācību saturs lasītprasmes apguvei pirmsskolā jau vairākus gadus ir radīts un tiek izmantots, taču joprojām pirmklasnieku solos sēžas pārāk daudz bērnu ar nepietiekamu lasītprasmi.
Līdzās citām iemaņām, kas bērniem jāapgūst līdz skolai, lasītprasme neapšaubāmi ir būtiskāko sarakstā. Berģu Mūzikas un mākslas pamatskolas pirmsskolas metodiķe Marita Meinarte pētījusi sešu un septiņu gadu veco bērnu lasītprasmes līmeņus. Šis maģistra darbs ir Latvijā vienīgais mēģinājums pētīt lasīšanas spējas pirmsskolā, taču tieši šis vecums ir izšķirošs bērna tālākajā attīstībā.
No pētījumā iesaistītajiem bērnudārziekiem 14% sniegums lasīšanā bijis zems - viņi tikai sauc burtus, bet vārdu izlasīt nevar. Nav stingru kritēriju, kādai jābūt lasītprasmei, beidzot pirmsskolu un ienākot skolā.
Vadlīnijās teikts, ka bērnam jāprot lasīt vārdus un vienkāršus teikumus atbilstoši savām spējām. Un tas ir ļoti plaši interpretējams.
“Galvenais jau saprast to, ko viņi izlasa, lai viņi varētu atbildēt uz jautājumiem. Un, ja bērni burto, izlasa vārdu un nozīmi nevar pateikt, nekas tur nevar sanākt. Pirmajā klasē ir ne tikai lasīšana. Ir jāsaprot, ko tu izlasi gan matemātikā, gan dabaszinībās, gan sociālajās zinībās un tā tālāk,” skaidro Marita Meinarte.
Taču realitātē pirmo klašu solos sasēžas bērni ar ārkārtīgi atšķirīgām spējām. Kamēr vieni velk kopā burtus, raitākie lasītāji garlaikojas. Rezultātā cieš mācību process. Prasme lasīt sāk izlīdzināties tikai aptuveni 4.klasē.
To atzīst arī Valsts izglītības satura centrā, tāpēc pirms četriem gadiem pirmoreiz tapa pirmsskolas izglītības vadlīnijas, kurās attiecībā uz lasītprasmi izcelti vairāki atbildīgie. “Nepārprotami, pedagogu profesionālā kompetence, kas vienmēr ir pilnveidojama. Otra lieta ir mācību līdzekļi, kuri tiek izmantoti. Trešā lieta, kas pirmsskolā un sākumskolā ir ļoti būtiska, tās ir vecāka gaidas, vecāka pieredze un vēlme redzēt savu bērnu lasošu. Un nepārprotami pirmsskolas un sākumskolas vecumā tā ir arī ļoti tieša un konkrēta vecāka atbildība un iesaistīšanās sava bērna valodas, runas prasmes, agrīnās lasītprasmes veicināšanā,” norāda Valsts izglītības satura centra Vispārējās izglītības satura nodrošinājuma nodaļas vadītāja Ineta Upeniece.
Centrs izstrādājis rekomendācijas gan pirmsskolu pedagogiem, gan vecākiem, kā arī radīti mācību materiāli tieši agrīnās lasītprasmes vecumam. No ikdienas pielietojuma Marita Meinarte grāmatu kopumā vērtē kā labu, taču vietām tā bērnus pārāk mulsinot: “Ir drukātie burti, ir lasāmie burti un ir rakstītie burti. Tātad trīs burti bērniem ir jāapgūst, un viņiem jāzina viņu nozīme.”
Tā ir apzināta stratēģija, skaidro satura veidotāji. “Sešgadīgam bērnam lasīšana un rakstīšana tiek piedāvāta kā vienots veselums. Protams, ir atšķirīgas metodikas, ir atšķirīgas lietas, kas tiek darītas, bet tas ir vienots process,” skaidro Upeniece.
Kopš pirmsskolas vadlīniju ieviešanas strauji uzlabojumi lasītprasmē nav piedzīvoti, jo izglītības sistēmai raksturīga veco mācīšanās paradumu inerce, uzskata ierēdņi. Inerces bremzēšanai un jauno metožu iedzīvināšanai pedagogus aicina uz tēmai veltītiem pasākumiem, nākamais – konference “Pirmsskola, sākumskola, lasīšana, patikšana” 19.oktobrī.
