Arī turpmāk saskaņā ar vecāku vēlmēm un ģimenes ārsta vai psihologa atzinumu bērns 6 gadu vecumā varēs turpināt izglītību bērnudārzā. Izmaiņas likumā paredz, ka turpmāk pamatizglītības apguvi nevarēs uzsākt no 8 gadu vecuma, informēja Izglītības ministrija.
Ja vecāki izvēlēsies, ka viņu bērns skolas gaitas uzsāks no septiņiem gadiem, tad sešu gadu vecumā bērns vēl vienu gadu ies pirmsskolas grupā kopā ar piecgadīgajiem.
Idejas virzītāji gan uzskata – lieki kavēties ar skološanos nevajadzētu. Starptautiski pētījumi rāda – tieši pirmajos dzīves gados valodu, skaitļu un sociālo prasmju apgūšana notiek visstraujāk.
“Faktiski jau četri, pieci, seši gadi ir tas laiks, kad šī kapacitāte, spēja uzņemt jaunās prasmes un zināšanas sāk mazināties. Līdz ar to mēs zaudējam ļoti daudz ko iespējamā tālākā attīstībā, paildzinot šo strukturētās izglītības iegūšanas laiku,” norādīja Valsts izglītības satura centra vadītājs Guntars Catlaks.
1. klasē plānotais apgūstamais mācību saturs un metodika ir atbilstoši sešu gadu vecumā apgūstamajam obligātās pirmsskolas izglītības saturam, akcentējot kompetenču pieeju, skaidroja ministrija.
„Bērns mācās no brīža, kad piedzimst. Jo attīstītāka ir sabiedrība, jo tā spēj gudrāk mainīt vidi, lai veicinātu bērna attīstību. Agrīnāka iepazīstināšana ar vienu vai otru prasmi, kas primāri nepieciešama kādas darbības veikšanai, nodrošina šo prasmju apguvi augstākā līmenī nākotnē. Ja ir bērna vecumam piemērota vide un mācību saturs, ja skolotājs ir profesionāls, elastīgs, ja mācības ir individualizētas un kā svarīgākais šajā procesā izvirzīts bērns un viņa vajadzības, tad nevajadzētu būt problēmām sešus gadus vecus bērnus integrēt 1.klasē,” pauda Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes dekāne, profesore Malgožata Raščevska.
Pamatizglītības apguvi bērns sešu gadu vecumā var uzsākt savā bērnudārzā, lai varētu mācīties jau pazīstamā vidē, ierastajā dienas ritmā. 1. klases skolēniem tiks nodrošināta iespēja atpūsties gan mācību procesa laikā, gan diendusas laikā, kā arī izglītības iestādē atrasties līdz vakaram.
Mācību telpa būs daudzfunkcionāla, paredzot fizisko aktivitāšu zonu, kur bērni var aktīvi kustēties, tāpat arī atpūtas zonu, informēja ministrija.
Patlaban 30% bērnu obligāto pirmsskolas programmu apgūst skolas telpās. 1. klasē šajā mācību gadā uzņemti 8% no visiem sešgadniekiem. Šobrīd 92% sešgadnieku divus gadus pēc kārtas apgūst līdzīgu saturu bērnudārza pēdējā gadā un sākumskolas 1. klasē, tērējot pašu bērnu laiku periodā, kad bērna motivācija un zinātkāre ir augstākajā attīstības punktā.
Savukārt 19 un 20 gadus veciem jauniešiem samazinās motivācija mācīties skolā, jo vispārizglītojošās skolās organizētais mācību process nenodrošina šāda vecuma jauniešu vajadzības.
Plānots, ka jaunais regulējums par pamatizglītības apguves uzsākšanu no sešu gadu vecuma stāsies spēkā 2019. gada 1. janvārī, un pamatizglītības apguve no sešu gadu vecuma tiks uzsākta 2019./2020. mācību gadā.
Ņemot vērā, ka atsevišķās izglītības iestādēs var būt atbilstošu telpu, pedagogu un citu resursu trūkums, paredzēts atļaut pirmsskolas izglītības iestādēm, nemainot izglītības iestādes juridisko statusu, bez attiecīgas izglītības iestādes un izglītības programmas akreditācijas laikā no 2019. gada 1. jūlija līdz 2023. gada 31. augustam nodrošināt 1. klases mācību satura apguvi.
Arodbiedrība un pašvaldības ar savu pozīciju vēl nogaida
Pedagogu arodbiedrība pagaidām nav gatava atbildēt, vai plānu atbalsta, jo vēl ir pārāk daudz neatbildētu jautājumu par tā ieviešanas praktisko pusi.
“Ja pirmklasnieks no 6 gadiem varēs būt arī bērnudārza telpās, tad vai tiks nodrošināti kaut vai elementāri – datorikā datori, sporta nodarbībām atbilstošs inventārs kā skolā, angļu valodas pasniegšana, interaktīvās tāfeles. Un tajā pašā laikā [ja mācības notiks] skolas telpās – vai sešgadniekam tiks nodrošinātas atpūtas iespējas, ārā iziešanas iespējas, lai pedagogi varētu strādāt vienlīdzīgā vidē,” pauda Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga.
Pedagogu arodbiedrībā arī bažījas par to, vai pietiks laika skolotājus informēt par jauno saturu un darba metodēm.
“Mēs zinām, ka būs vadlīnijas aprīlī. Kursi pedagogiem tātad, iespējams, vasaras ietvarā. Vārdu sakot, sagatavošanas posmā divi gadi jāieliek vienā gadā. Saturā ir izmaiņas. Kad par šīm izmaiņām pedagogs uzzinās? Mācību līdzekļi? Infrastruktūra? Metodiskais atbalsts?” vaicāja Vanaga.
Savukārt Latvijas Pašvaldību savienība norāda, ka būs nepieciešami ieguldījumu skolas telpu pielāgošanā mazākajiem skolēniem. Precīzu aprēķinu par izmaksām vēl nav, pašvaldības gaidot sarakstu ar tām higiēnas un drošības prasībām, kas sešgadniekiem jānodrošina.
“Tas, ko šodien mēs redzējām, ka 30% bērni jau apgūst pirmsskolas izglītību skolas telpās, tad tās praktiski ir nelielās pašvaldības, nelielās skolas. Ir Rīgas centra skolas, kur vecāki vēlas, lai bērni apmeklē šīs skolas. Telpu platības ir nepietiekošas, un līdz ar to ir kopā jādomā, kā tiks risināts šis jautājums,” pauda Pašvaldību savienības padomniece Ināra Dundure.
Diskusijas būs arī par citiem jautājumiem
Izmaiņas likumā valdības komiteja konceptuāli atbalstījusi, tomēr valdībai pie šiem jautājumiem būs jāatgriežas vēl pēc divām nedēļām.
Visasākās diskusijas pirmdien izvērtās jautājumā par to, ka turpmāk sociālā korekcija varētu būt pieejama vien sociālās korekcijas izglītības iestādē „Naukšēni”, tā no likuma izslēdzot regulējumu, kas paredz sociālās korekcijas īstenošanu arī vispārējās izglītības iestādēs.
Pedagogi un pašvaldības šādus grozījumus sauc par sasteigtiem, tikmēr Izglītības ministrija norāda, neesot liela pieprasījuma pēc šīm programmām.
Ministrijas Izglītības departamenta direktora vietniece Līga Buceniece skaidroja, ka likuma grozījumos paredzēts izslēgt regulējumu, kas attiecas uz sociālās korekcijas izglītības programmām, jo šādas programmas pēdējos gados vispārējās izglītības iestādes vairs nerealizē, bet sociālās korekcijas izglītības programma tiek realizēta sociālās korekcijas izglītības iestādē „Naukšēni”.
“Otra programma, kas arī tiek izslēgta, ir pedagoģiskā korekcija, jo pedagoģisko korekciju līdz šim pārsvarā īstenoja vakara vidusskolas, vakara (maiņu) un neklātienes vidusskolas. Un jāteic, ka pedagoģiskās korekcijas programmas internātskolās, par ko ir vislielākās bažas, ka tagad šīs programmas pazudīs, ir īstenojusi līdz šim tikai viena no 12 internātskolām. Izglītojamie, kas apgūst pedagoģiskās korekcijas programmu, lielākā daļa jau ir sasnieguši pilngadību, tātad 18 gadus un mums pat ir vecāki, kas šo programmu apgūst 30, 40, 50 un pat 60 gados,” klāstīja Buceniece.
Lādezerā atbalsta mācības no sešu gadu vecuma
Iniciatīva noteikt agrāku vecumu, kādā sākamas mācības 1. klasē, bijusi arī agrāk. Limbažu novada Lādezera pamatskola jau ir piedalījusies šādā pilotprojektā, un toreizējā pieredze bijusi gana pozitīva, lai arī tagad skolas pedagogi IZM priekšlikumu atbalstītu.
Lādezera pamatskolas pašreizējās 7. klases bērni skolas gaitas uzsāka sešu gadu vecumā. Toreiz 1. klase atradās bērnudārzā, līdz ar to pārmaiņas bērniem nebija tik jūtamas. Klases audzinātāja Baiba Valaine atceras, kā toreiz līdzdarbojusies Izglītības ministrijas darba grupā un, lai arī projektu neieviesa, tomēr secinājumi kopumā bijuši pozitīvi.
“Pēc tam, kad arī bija valsts pārbaudes darbi, kas ir obligātie 3. un 6. klasē, tur bija labi rezultāti, tā kā es domāju, ka viņiem tā nemanāmi tika iepludināts tas jau bērnudārza sagatavošanā, tad viņiem tas tā autonomi ļoti labi sakārtojas,” sprieda skolotāja.
Angļu valodas skolotāja Vija Virse, par savu mācību priekšmetu runājot, atzina, ka, jo agrāk to sāk apgūt, jo veiksmīgāk. Tāpēc iepriekšējā pilotprojektā vērtīgas bijušas divas angļu valodas nodarbības nedēļā, pēc tam skola radusi iespēju šo praksi pirmsskolas apmācībā turpināt.
“Tajā jaunākajā vecumā, skolas vecumā bērni ļoti tver valodu caur spēlēm, caur rotaļām, caur lomu spēlēm. Tagad vēl ir priekšrocība, ka ļoti daudzi bērni to izmanto, gan telefonos spēles spēlē, gan datoros, ļoti ātri apgūst valodu,” sacīja Virse.
Lādezera pamatskolas pedagogi uzsver - galvenais, lai vecāki arī turpmāk varētu izvēlēties, cik gados bērnam sākt skolas gaitas.
“Katru gadu ir kāds, kas lūdz, lai viņu bērns var uzsākt ātrāk mācīties, nevis septiņu gadu vecumā. Manuprāt, arī pareizi, ka 19 gadus vecam vairs nevajadzētu sēdēt 12. klasē, viņš jau būtu tā kā augstskolai gatavs, un sešgadnieks lēnām varētu ienākt skolā,” atzina Lādezera pamatskolas direktore Taiga Plitniece.
KONTEKSTS:
Neatkarīgās izglītības biedrība šonedēļ Saeimā plāno iesniegt sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" savāktos vairāk nekā 10 000 parakstus par iniciatīvu, lai tiktu saglabāta esošā kārtība skolas gaitu sākšanai, lai bērni skolas gaitas arī turpmāk sāktu no septiņu, nevis sešu gadu vecuma Biedrība uzskata, ka lielākais "mīnuss" no šīs reformas ir tas, ka nav īsti skaidrs, ko valsts iegūs un cik kopumā izmaksās iecerētās izmaiņas.
Sākotnēji bija doma pārmaiņas sākt 2018./2019.mācību gadā, taču, redzot, cik ilgs ir saskaņošanas periods, IZM secināja, ka jādod vēl viens sagatavošanās gads un pārmaiņas jāsāk no 2019./2020.mācību gada, saglabājot brīvprātības elementu, jo "neviens labāk par vecāku nezina par viņa bērnu gatavību".
