Reformu Saeimā pavadīja plašas debates, tomēr „pret” pakāpenisko pāreju uz mācībām latviešu valodā balsoja tikai „Saskaņas” deputāti. Par Vispārējās izglītības likuma grozījumiem balsoja 57 deputāti, 16 bija pret. Grozījumus Izglītības likumā atbalstīja 58, pret 18. Nevienā no abiem balsojumiem neviens neatturējās.
Līdzīgi kā debatēs par abiem likumiem pirmajā un otrajā lasījumā, arī šoreiz
deputāti iegrima dziļās un dažbrīd emocionālās diskusijās gan par pāreju uz mācībām latviešu valodā, gan par nacionālajām attiecībām un valsts būtību kopumā.
Piemēram, opozīcijas deputāts Igors Pimenovs ("Saskaņa") vairākkārt uzsvēra, ka krievu valodā runājošajiem bērniem kā mazākumtautības pārstāvjiem ir tiesības mācīties savā dzimtajā - krievu - valodā. "Šeit nav nekādas saites ar latviešu valodas pozīcijas vājināšanu. (..) Mazākumtautību nākotne lielā mērā nosaka valsts stabilitāti un latviešu valodas stāvokli," norādīja Pimenovs.
Pimenovs un citi „Saskaņas” pārstāvji vēl pēdējā lasījumā Saeimā ar dažādiem priekšlikumiem centās saglabāt vidusskolās iespēju mācīties mazākumtautību valodās. Pimenovs uzsvēra, ka izglītība dzimtajā valodā ir nozīmīga mazākumtautību identitātes saglabāšanai, taču visus centienus ietekmēt vai bremzēt pāreju uz mācībām latviešu valodā Saeima noraidīja.
Savukārt Hosams Abu Meri ("Vienotība") pauda, ka ceturtdien būs pielikts punkts okupācijas sekām un būs sperts plats solis pretī saliedētai sabiedrībai. "Es uzskatu, ka šodien ir svētki. (..) Mēs mīlam šo valsti, un šajā valstī ir tikai latviešu valoda," teica Abu Meri.
Līdzīgu viedokli pauda arī Saeimas deputāts Raivis Dzintars (Nacionālā apvienība). Viņš uzsvēra, ka "latviešu valoda nav tikai latviešu tautas" īpašums. Pēc viņa teiktā, latviešu valoda ir Latvijas valoda, un tā nav drauds mazākumtautībām.
Arī izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis ("Vienotība") uzsvēra, ka ceturtdiena ir diena, uz kuru iets gadiem.
Pēc viņa teiktā, ir pašsaprotami, ka Latvijā mācības skolās notiek latviešu valodā. Šadurskis atzina, ka diskusijas, kas notiek Saeimā, līdz ar to ir dīvainas. Viņaprāt, robežšķirtne šajā balsojumā ir "starp tiem, kas vēl Latvijai labu un tiem citiem".
Ministrs neslēpa, ka nav bijis pārliecināts, ka, kļūstot par ministru, izdosies pāriet uz mācībām latviešu valodā, jo Latvijā ir vērojama pārlieku liela tolerance un iztapība. Tāpēc ceturtdienas balsojums Saeimā par likuma grozījumiem viņam ir liels prieks. "(..) mums vienreiz beigsies šīs bezjēdzīgās diskusijas" par to, kādā valodā Latvijā ir jārunā, jādomā un jāraksta.
Toties "Saskaņas" deputāts Andris Morozovs apgalvoja, ka vienīgais, kas ir skaidrs no šiem grozījumiem - Latvijā vairs nebūs mazākumtautību skolu.
Pēc viņa teiktā, nav sagatavotu mācību materiālu, lai skolas būtu gatavas pāriet uz izglītību tikai latviešu valodā, un ir gaidāms tikai haoss.
"Vienotības" deputāts Aldis Adamovičs gan pauda, ka likumu grozījumi ļaus mazākumtautību bērniem būt konkurētspējīgākiem darba tirgū, nodrošinās mazākumtautību un to kultūru unikalitāti, kā arī spēcinās latviešu valodas pozīcijas valstī.
Tāpat diskusijās tika skarts jautājums par latgaliešu valodas un latviešu valodas izlokšņu saglabāšanu.
Kā iepriekš, opozīcijas partijas "Saskaņas" deputāti izvirzīja priekšlikumus abos likumos, taču pozīcijas partijas tos noraidīja.
Šadurskis arī atzina, ka nākamais darbs reformas ieviešanā būs pedagogu apmācība.
“Es pieļauju, ka no vienas otras skolas tur, kur skolas vadība līdz šim ir izlikusies, ka strādā bilingvāli vidusskolā, būs varbūt zināmi mēģinājumi parādīt: „Nu, redz, mēs neesam gatavi.” Tāpēc mūsu [kursu] piedāvājums ir ļoti plašs – gan valodas apguvei, kam tas ir vajadzīgs pedagogiem, gan priekšmetu pasniegšanas metodikai valsts valodā. Pieteikšanās kursiem ir brīvprātīga, kursi ir apmaksāti no valsts budžeta,” sacīja ministrs.
Runājot par pilnīgu pāreju uz mācībām latviešu valodā visos izglītības posmos, Šadurskis teica, ka mazākumtautību izglītības programmām ir terminēta nākotne.
Tomēr ministrs neprecizēja, kad šis termiņš varētu beigties.
KONTEKSTS:
Piedāvātās izmaiņas paredz, ka vispārējā izglītībā centralizētie eksāmeni 12.klasē tikai valsts valodā notiks jau no 2017./2018.mācību gada, bet pārējie valsts pārbaudījumi no 2018./2019.mācību gada. Savukārt 9.klašu beidzēji valsts pārbaudījumus tikai valsts valodā kārtos, sākot ar 2019./2020.mācību gadu.
Grozījumi Izglītības likumā paredz noteikt, ka 1.-6. klašu posmā mazākumtautību izglītības programmās mācību satura apguve valsts valodā tiek nodrošināta ne mazāk kā 50% apjomā, bet 7.-9. klašu posmā - ne mazāk kā 80% apjomā no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā.
Savukārt 10., 11. un 12.klašu skolēni no 2021./22.mācību gada visus mācību priekšmetus, izņemot svešvalodas, apgūs valsts valodā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus (moduļus).
