Pirms sākās šis mācību gads, izglītības iestādes par ukraiņu bērnu iekļaušanu latviešu plūsmā izteicās cerīgi, taču realitāte esot cita.
Valmieras sākumskolas direktors Mārtiņš Vētra stāstīja: "Tas ir prasījis daudz darba, papildu uzdevumus, individuālo laiku, lai nonāktu līdz tam, kur esam šobrīd. Mēs varēsim izlikt vērtējumus mūsu ukraiņu bērniem, bet tas noteikti ir, pateicoties mūsu pedagogiem."
Savukārt Jelgavas Izglītības pārvaldes vadītājas vietniece Tija Aleksandrova pauda: "Augustā veidojām nometnes, kur piedalījās bērni no latviešu ģimenēm un izglītojamie no ukraiņu ģimenēm. Tas bija labs sākums, tomēr nepietiekams."
Latvijas Pašvaldību savienībā (LPS) norādīja, ka pirmais mācību pusgads parādīja, ka nebija pareizi ukraiņu bērniem uzsākt mācības pilnā apjomā latviešu valodā. Lai turpmāk mācības būtu pilnvērtīgas, LPS vērsusies Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM), jo pēc LPS ieskatiem – pirms izglītības iegūšanas skolā būtu jābūt adaptācijas laikam, kurā apgūst valodu.
LPS padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure norādīja: "Mazākiem bērniem tas var būt īsāks periods. Viņiem noteikti arī jāapmeklē šī pirmsskola un adaptācijai jānotiek pakāpeniski, arī apgūstot valodu, bet vecākām klasēm tas varētu būt no dažiem mēnešiem līdz pat gadam."
Arī IZM ukraiņu skolēnu izglītošanā latviešu plūsmā saskata problēmas, šobrīd šī jautājuma sakārtošanai esot izveidota darba grupa.
IZM Izglītības departamenta vecākā eksperte Olita Arkle atzīmēja: "Varbūt tas ir adaptācijas laiks pirmajos mēnešos, varbūt ilgāku laiku, bet vienlaikus mums ir jādomā par pedagogiem, kuri to var veikt. Mums ir ļoti jāsabalansē, jāsaplāno šis."
Valmieras sākumskolā, kur mācās aptuveni 20 ukraiņi, atzīmēja, ka latviešu valodas zināšanas ietekmējušas arī audzēkņu liecības. Izliekot atzīmes, pret visiem skolēniem jābūt vienādām prasībām.
Valmieras sākumskolas direktors Vētra atzīmēja: "4., 5., 6. [klasēm] tas ir grūtāk. Prasības ir augstākas, valodas sarežģītības līmenis ir augstāks. Līdz ar to vērtējums bieži vien ir zems, jo mums viņi ir jāvērtē mūsu sistēmas ietvaros."
Tikmēr izglītības iestādēs Jelgavā, kur mācās aptuveni 130 ukraiņi, ar to neesot bijušas grūtības, jo izveidota individuālo sasniegumu karte.
Jelgavas izglītības pārvaldes vadītājas vietniece Aleksandrova skaidroja: "Šobrīd ļoti labu atbalstu sniedz Valsts izlgītības un satura centrs, kurš ir izstrādājis individuālo sasniegumu karti. Mēs pēc tās arī strādājam. Mūsu bērni no Ukrainas saņems šo liecību, kurai pielikums ir šie sasniedzamie rezultāti. Mēs esam vienojušies, ka pirmajā semestrī neejam to ceļu, ka tiek izlikti vērtējumi tajos priekšmetos, kur mēs nevaram izlikt."
Jelgavas Izglītības pārvaldē vēl norādīja, ka ukraiņu skolēnu iekļaušanu latviešu plūsmā sekmē arī bērnu iesaistīšanās interešu izglītībā. Divās lielākajās skolās pilsētā strādā arī sešas ukraiņu skolotājas, kuras pēc stundām palīdz apgūt mācību vielu.
