2. starptautiskajā un 7. starpnovadu pedagoģiskajā pieredzes konferencē “Izglītojamo kompetenču pilnveides iespējas mācību un audzināšanas procesā” piedalījās vairāk nekā 200 pedagogi no Latvijas, Lietuvas, Baltkrievijas un Polijas. Konferences tradīcija pirms septiņiem gadiem aizsākta Viļānos kā reakcija uz rajonu metodisko komisiju un apvienību darba likvidāciju.
“Mēs bijām palikuši vieni paši savās skolās ar savu pieredzi, ar savu ikdienu, ar savu darbu. Savstarpējās saskarsmes pietrūka, tāpēc radās ideja, ka vajag rīkot šādas pedagoģiskās konferences, kad kaimiņu skolas tiekas skolotāji un dalās savā pieredzē,” stāsta Viļānu vidusskolas direktora vietniece mācību darbā Nellija Guda.
Šogad pedagogi pieredzi guva septiņās konferences sekcijās, uzklausot kolēģu stāstus, jaunas idejas un ieteikumus. Šī gada konferences organizatore Marija Mickeviča uzsver, ka
bērnus ir aizvien grūtāk piesaistīt aktīvam mācību darbam, tādēļ viens no pedagoga galvenajiem uzdevumiem ir iet līdzi laikam un spēt pasniegt informāciju tā, lai skolēnos tā raisa jautājumu “kāpēc?”. Tieši tāds ir arī kompetenču pieejā balstītas izglītības pamats.
“Pašlaik Latvijā 100 skolas ir iesaistījušās pedagogu skolas satura projektā un strādā gan pie jauno materiālu izveides, gan pie šo procesu aprobācijas savās izglītības iestādēs. Bet mēs šīs kompetences sasniegsim tad, kad mācīsim skolēnus loģiski domāt, spriest. Un, ja mēs pēc iespējas biežāk jautāsim ''kāpēc'', tad “kāpēc” būs tas mūsu virzītājspēks,” saka Mickeviča.
Ļoti nopietna problēma ir arī pedagogu novecošana – lielākā daļa skolotāju šobrīd ir jau cienījamā vecumā, un viņiem ir aizvien grūtāk izprast un sekot līdzi tehnoloģiju attīstībai. Lai gan šobrīd aktuālas ir diskusijas par atalgojuma un profesijas prestiža jautājumiem, galvenā uzmanība šajā konferencē pievērsta sava darba kvalitātes celšanai.
“Mūsu ikdienā skolēns ir tas, kā dēļ mēs strādājam, kā dēļ mēs meklējam jaunas metodes un pieejas, lai viņam būtu interesanti, lai viņš varētu parādīt savu radošumu, lai viņš varētu būt konkurents darba tirgū,” saka Nellija Guda.
“Arī pie mums katru gadu zūd šīs burvīgās profesijas nozīme, aizvien mazāk skolēnu mācās pedagoģiskajās universitātēs. Šī problēma gan Latvijā, gan Lietuvā ir ļoti līdzīga. Arī kad alga tiek paaugstināta par 2-3 eiro, tas jau nav nekāds pielikums, bet pedagogs laikam ir tāds cilvēks, kas sēž, gaida un cer uz kaut ko labāku,” saka Visaginas bērnudārza “Auksinis raktelis” direktore Elena Čekienė.
Starptautiskā pedagogu konferences Latgalē gaidāma arī nākamgad, kad aktuālie problēmjautājumi tiks uzklausīti reģiona un valsts mērogā.
