Meklējot plašāku informāciju par gaidāmo atalgojumu, pirms gada viena dzejoļa dēļ jau sabiedrības uzmanības centrā nonākusī Āgenskalna Valsts ģimnāzijas skolotāja, dzejniece Iveta Ratinīka kopā ar kolēģiem pamanījusi grozījumus Izglītības likumā. Tie paredz nekavējoties izbeigt darba attiecības ar pedagogu, kas mācību procesā veido nepareizu attieksmi.
“Ja šo elementu pieņem un ja tas būtu pieņemts pagājušajā gadā, es jau skolā nestrādātu,” saka Ratinīka.
“Tas būtu pilnīgi noteikti izmantots, lai mani apklusinātu. Lai apklusinātu jebkuru cilvēku, kurš Latvijā skolā atļaujas būt ''nepareizs'',” uzskata skolotāja.
Ratinīkas vārds plašākai publikai kļuva pazīstams pērn pēc tam, kad izplatījās ziņa, ka viņa kopā ar skolēniem literatūras stundā analizējusi lamuvārdus saturošu Agneses Krivades dzejoli.
Apspriežot valdības apstiprinātos likuma grozījumus, Ratinīkas kolēģi otrdien vēl ilgi uzkavējušies skolā. Skolotāji tajos saskata vēršanos pret viedokļu daudzveidību.
“Nedrīkst izglītību sasaistīt ar kaut kādu viedokļu apkarošanu. Mums ar dažādu metožu palīdzību ir jāmāca cilvēkam domāt kritiski. Nevis vienkārši atgremot pareizās atbildes. Tas, uz ko mēs ejam, ir robots, kas veic ierēdņa funkcijas,” satraukumu neslēpj Ratinīka.
Izglītības kvalitātes valsts dienests likuma grozījumos nesaskata zemūdens akmeņus. Izmaiņas likumā esot ārkārtējs instruments situācijās, kad pedagogs ar savu attieksmi apdraud izglītojamos.
“Tas ir saistīts ar situāciju, kad pedagoga rīcība pilnībā neatbilst nedz izglītības principiem, nedz tiesiskuma principiem,” saka dienesta pārstāvis Ivans Jānis Mihailovs.
“Šajā gadījumā ir nekavējoši jārisina situācija tādēļ, ka pedagogs tomēr strādā ar bērniem, un ja pedagogs ietekmē bērnus neatbilstoši savam amatam un neatbilstoši saviem darba pienākumiem, tad skaidrs, ka viņš nodara milzīgu kaitējumu bērniem,” skaidro Mihailovs.
Izglītības kvalitātes valsts dienests liek uzsvaru uz vārdiem ''ārkārtas situācijās'', kā arī nekavējoties. Mihailovs nepieļauj atlaišanu no darba dzejoļa dēļ.
Bet, iepazīstoties ar likumprojekta anotāciju, šaubas par izdarīto radušās juristam Edgaram Pastaram. Viņš apgalvo, ka pašreizējais Darba likums jau paredz atlaist nelojālus skolotājus.
Savukārt jaunais likumprojekts tādā formā, kā tas iecerēts pašlaik, neļaus pakustēties ne soli tālāk, kā līdz šim.
“Ja kāds ir iedomājies, ka šis pants ļaut izbeigt darba attiecības vienkārši, ātri, bez jebkādām pamatošanas sāpēm, tad tas ir maldīgi,” secina jurists.
“Šis Izglītības likuma grozījums nav uzskatāms par brīnumnūjiņu. Tiesu praksē būs diezgan komplicēti pamatot, vai darbinieks ir tiešām nelojāls Latvijas Satversmei, vai kā nepareizi audzinājis bērnus,” brīdina Pastars.
Pastars apgalvo – likumprojekta anotācija var atsevišķām skolām radīt maldīgu iespaidu, un pieļauj pamatu daudzām tiesvedībām. Tikmēr Izglītības uz zinātnes ministrijas juristi nenoliedz, ka likumprojekts vēl ir uzlabojams.
Ministrija skaidro, ka likumprojekts virzās tālāk uz Saeimu un Saeimā ir Juridiskā komisija, kas arī aktīvi izvērtēs šo likumprojektu un sniegs savus komentārus par to.
Jau ziņots, ka valdība otrdien, 4.oktobrī, atbalstīja grozījumus Izglītības likumā, kas ļaus nekavējoties izbeigt darba tiesiskās attiecības ar izglītības iestādes vadītāju vai pedagogu, ja "izglītojamajam mācību procesā tiek veidota nepareiza attieksme pret sevi, citiem, darbu, dabu, kultūru, sabiedrību un valsti.”
Jau pirms grozījumu izskatīšanas valdībā izskanēja bažas, ka tie nav nekas vairāk kā ar fobijām apsēstu cilvēku pašizpausme.
