Skolotāju arodbiedrības tikšanās ar Saeimas frakciju pārstāvjiem ilga aptuveni divas stundas. Pusotru stundu pēc tikšanās sākuma viens pēc otra zāli pameta dažādu partiju pārstāvji un neiztika arī bez balss pacelšanas. Lai gan likums paredz, ka skolotāju minimālajai darba samaksai no septembra jāaug par 40 eiro mēnesī, aizvien politiķi uzstāj, ka pretī sagaida skolu tīkla sakārtošanas reformas, par ko atbild pašvaldības.
“Skolas ir ķīlnieks šobrīd starp nacionālo un lokālo politiku,” saka Latvijas izglītības vadītāju asociācijas prezidents Rūdolfs Kalvāns.
“Kāpēc tur ņemties? Labāk neko nedarīsim, izsitīsim naudu un turpināsim, kā ir. Tad, lai jūs nepaliktu kā ķīlnieki, lūdzu, pārlieciniet arī Pašvaldību savienību atbalstīt reformas,” pauda Saeimas deputāts Ilmārs Dūrītis (“Attīstībai/Par!”).
Izglītības un zinātnes ministrijā gan rēķina, ka no skolu tīkla sakārtošanas šogad varētu ietaupīt 1,3 miljonus eiro. Ieskaitot tos, esot arī atrasta līdz šim iztrūkstošā summa, kas nepieciešama algu celšanai. Vēl 700 tūkstoši ietaupīti no neizmaksātām mērķdotācijām.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) uzstāj, ka nepieciešams likumā ierakstīt – šī nauda paredzēta tikai un vienīgi pedagogu algām. “Mutiskiem solījumiem droši vien būtu gana naivi ticēt. Ņemot vērā arī to, ka arodbiedrībai katrs algu pielikums ir bijis jāizcīna ar piecelšanos kājās. Pēc šodienas arvien vairāk nav skaidrs, kamdēļ nevar juridiski fiksēt to naudu, par kuru visi mutiski runā,” norāda LIZDA valdes priekšsēdētāja Inga Vanaga.
“Man gribētos domāt, ka tie ir 80-90%. Ministre arī ir paudusi šādu viedokli. Es ļoti ceru, ka mums izdosies tuvākajā brīdī, es baidos tiešām datumus un mēnešus saukt, bet man ļoti gribētos, lai skolotāji aiziet atvaļinājumā ar skaidrību par to, ka algas viņiem patiešām būs un ka tas arī būs uzrakstīts uz papīra,” saka Izglītības ministrijas parlamentārā sekretāre Anita Muižniece (Jaunā konservatīvā partija).
“Nevienu mirkli es neesmu dzirdējis ne no viena valdības ministra, ka nebūtu apņemšanās no 1. septembra izmaksāt papildu 40 eiro. Nav tāda, kurš būtu teicis, ka nē,” saka Saeimas Izglītības komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens (“Jaunā Vienotība”).
Tā kā skolotāju prasības likumā vēl nav ierakstītas, streiks būs.
Pagaidām skolotāji apsver iespēju streiku rīkot vasarā – eksāmenu laikā – vai septembrī, taču par tā precīzu laiku un formu vēl lems nākamnedēļ. Iepriekš izskanējis, ka šoreiz tas nebūs vienas dienas brīdinājuma streiks, bet gan vairāku dienu streiks vai pat beztermiņa protests.
KONTEKSTS:
Lai gan pēc nospraustā pedagogu darba samaksas grafika vienas slodzes likmei no šā gada 1. septembra bija jāpalielinās līdz 750 eiro līdzšinējo 710 eiro vietā, valdība šā gada valsts budžeta projektā tam nepieciešamos vairāk nekā deviņus miljonus neparedzēja. Valdības vadītājs Krišjānis Kariņš ("Jaunā vienotība") norādīja uz izglītības sistēmā iztrūkstošajām reformām. Uz to norādīja arī finanšu ministrs Jānis Reirs ("Jaunā vienotība"), kurš ieteica naudu meklēt IZM iekšējās rezervēs.
20. martā LIZDA rīkoja piketu pie Saeimas cerībā, ka viņus sadzirdēs deputāti, kuri vērtēja šā gada valsts budžeta projektu.
Vēlāk, skatot šā gada valsts budžeta projektu, Saeimas komisija atrada lielāko daļu finansējuma, kas nepieciešams kārtējam skolotāju algu pieaugumam no šā gada 1. septembra. Taču pedagogu arodbiedrība nolēmusi sākt streika procedūru.
