Gatavību piedalīties beztermiņa streikā jau no nākamās nedēļas rakstveidā paudis 23 601 izglītības nozares pārstāvis no 815 izglītības iestādēm Latvijā. Valdības pārstāvji šādu scenāriju cenšas nepieļaut. Izglītības ministre kopā ar citiem valdības pārstāvjiem piedāvā no 1. janvāra vispārējās izglītības iestāžu pamata un vidējās izglītības pedagogiem pāriet uz 40 stundu darba nedēļu ar atalgojuma likmi 1200 eiro mēnesī. Tādējādi tiktu apmaksāts arī laiks katram skolotājam, ko viņš velta, gatavojoties mācību stundām un labojot skolēnu kontroldarbus. Šim mērķim valsts budžetā paredzēti papildus 56,5 miljoni eiro. Paredzēts ieguldīt arī 3,7 miljonus eiro mācību materiālu nodrošināšanā.
"Mūsuprāt, šis risinājums pēc būtības ļoti atslogo gan pedagogu pārslodzi, gan risina jautājumus par darba slodzes sabalansēšanu.
Gan ir mērķtiecīgi vērsts uz to, lai katram vienam skolēnam būtu motivēts, labi un taisnīgi atalgots skolotājs," komentēja izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece ("Konservatīvie"). Viņa norādīja, ka katram direktoram ir iespēja saglabāt skolotāja mēneša darba algas likmi esošajā apjomā un apmaksāt papildu stundas citu pienākumu veikšanai, kas līdz šim nav bijusi apmaksāta. Tāpat, ja kādā pašvaldībā skolu tīkls ir jau sakārtots, skolotāja darba slodze ir sabalansēta, tad papildu finansējumu iespējams izmantot skolotāju mēneša darba algas likmes paaugstināšanai.
Kopā piedāvāto kompromisu izpildīšanai vajadzīgi aptuveni 60 miljoni eiro. Algu kāpuma grafiku tālākiem gadiem pašlaik pieņemt nesola. "Tikai šorīt skaitļi tika precizēti Finanšu ministrijā. No manas puses tur papildus nav nekādi uzstādījumi. Mērķis ir, ka mēs varam – valdība un arodbiedrība – atrast kompromisu, kas ļauj visam attīstīties uz priekšu. Un, protams, es domāju, ka neviens nav ieinteresēts mācību procesa pārtraukšanā ar pašmērķi. Cerams, ka mēs varēsim šādu kompromisu līdz galam rast," komentēja premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība").
Uzklausot piedāvājumu, arodbiedrība lēmusi otrdienas vakarā sasaukt ārkārtas padomes sēdi, lai vienotos – kompromisus pieņemt vai ne. Streikot gatavi arī bērnudārzu pedagogi, profesionālo skolu mācībspēki, augstskolu darbinieki, kuriem patlaban neko nesola.
"Nevaru pateikt, ka, jā, mēs nestreikosim, jo mums ir šobrīd piedāvāti 56 miljoni – tik vienkārši tas nav. Un tāpēc tas būs kopīgs lēmums, kopīga izšķiršanās. Ministrijas piedāvājumā nav iekļautas piecas ļoti nozīmīgas pedagogu grupas, kurām nav nekādu piedāvājumu ne darba samaksā, ne slodzē," norādīja LIZDA vadītāja Inga Vanaga. Viņa jau iepriekš ministres piedāvājumu nodēvējusi par manipulatīvu.
Arī preses konferencē pēc sarunām Vanaga norādīja, ka par vienu no prasībām, kas attiecas uz darba samaksas grafika apstiprināšanu, kompromisa nav.
Vanaga atgādināja, ka piedāvātais kompromiss par izmaiņām algā attiecas tikai uz vienu pedagogu grupu. LIZDA savās prasībās norādījusi uz algas paaugstinājuma nepieciešamību visām pedagogu grupām.
Vanaga norādīja, ka pašlaik streika pieteikums netiks atsaukts.
Sarunās piedalījās ne tikai premjers un izglītības ministre, bet arī finanšu ministrs Jānis Reirs ("Jaunā Vienotība"), "Attīstībai/Par!" Saeimas deputāte Marija Golubeva un Nacionālās apvienības Saeimas deputāts Ritvars Jansons, kā arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Egils Baldzēns.
Vanaga otrdienas vakarā Latvijas Televīzijas raidījumā "Panorāma" sacīja, ka LIZDA padome nolēmusi trešdien, turpinot pārrunas ar Ministru prezidentu Kariņu, lūgt rast iespēju nodrošināt papildu finansējumu arī pirmsskolu un pārējo izglītības veidu pedagogiem. Izglītības un zinātnes ministrijas otrdien iesniegtais piedāvājums attiecas tikai uz vispārējās izglītības pedagogiem, bet LIZDA prasības izvirzījusi par visām pedagogu grupām.
KONTEKSTS:
Pēc vairākām sarunām pedagogu streika izlīgšanas komisija noslēdza darbu bez kompromisa, kas nozīmē – skolotāju beztermiņa streiks no 19. septembra notiks, un tajā plāno piedalīties 23 000 izglītības darbinieku.
Taču ministrija vēlāk jeb nedēļu pirms streika sākuma nāca klajā ar piedāvājumu no 1. janvāra skolotājiem pāriet uz 40 stundu darba nedēļu ar atalgojuma likmi 1200 eiro mēnesī. Tas nozīmēšot 30% algas kāpumu. LIZDA šo piedāvājumu nodēvēja par manipulatīvu.
Skolotāji ir neapmierināti ar nesabalansēto slodzi savās darbavietās, kā arī vēlas iepriekš definētu pedagogu atalgojuma principu ievērošanu. Nozares pārstāvji vēlas saņemt cienīgu algu atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, kā arī pieprasa pārtraukt gadiem ilgstošo pārslodzi.
Abas pedagogu prasības – slodžu sabalansēšana un algu pakāpeniska celšana – izmaksātu provizoriski 139 miljonus eiro nākamgad, 255 miljonus 2024. gadā un vēl gadu vēlāk – 276 miljonus eiro, liecina precizētie IZM veiktie aprēķini.
