Panorāma

Latgalē visvairāk gaida pārmaiņas veselības aprūpē

Panorāma

Piemin Ziemassvētku kaujās kritušos

Reformas pirmie rezultāti nav tik optimistiski

Skolu apvienošanas pirmie rezultāti nav tik optimistiski

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem un 9 mēnešiem.

Apvienoto skolu eksāmenu rezultāti nav tik labi, kā cerēts. Vairākās skolās tie ir zemāki nekā gaidīts, tomēr amatpersonas uzsver, ka ceļš ir pareizs. Skolu tīkla reformas kontekstā bieži izskanējis, ka skolu apvienošana ne vien ļaus ietaupīt naudu par pustukšo ēku uzturēšanu, bet arī veicinās izglītības kvalitātes uzlabošanos.

Smiltenes vidusskola izveidota 2016.gada septembrī, apvienojot bijušo Smiltenes ģimnāziju, Smiltenes Centra vidusskolu un pievienojot sākumskolu. Pērn trīs obligāto eksāmenu vidējais vērtējums apvienotajā skolā sasniedzis 60%, kas ir pietiekami labs rādītājs.

Pirmos centralizētos eksāmenus apvienotajā vidusskolā skolēni kārtoja 2017. gada pavasarī. Rezultāti bija virs vidējā līmeņa valstī. Tomēr, ja tos salīdzina ar eksāmenu rezultātiem vēl pirms gada, redzams, ka apvienotās skolas rezultāti bijuši zemāki nekā abām izglītības iestādēm atsevišķi vēl gadu pirms reformas, un to nevar skaidrot vien ar grūtākiem eksāmeniem.

Centralizēto eksāmenu rezultāti 2017.gadā Smiltenes vidusskolā 

Smiltenes vidusskolas direktore Ilze Vergina uzsver, ka nevajag baidīties pieņemt lēmumus. Tiesa, viņa ilgi šaubījās, vai sākumā neiepriecinošos rezultātus vispār grib komentēt.

Centralizēto eksāmenu rezultāti 2016.gadā atsevišķi Smiltenes ģimnāzijā un Smiltenes centra vidusskolā 

"Katrā gadā ir citi skolēni un cita situācija," izklāstīja Vergina. "Vienā gadā varbūt ir labāka situācija, otrā gadā - objektīvi tie rezultāti nav tik labi. Varbūt arī tas ir jāņem vērā, ka šobrīd skolā, uzņemot skolēnus 10. klasē, nenotiek atlase."

Pašvaldībā saka, ka pēc reformas ātrus rezultātus nemaz nevarot sagaidīt. 

Smiltenes novada domes Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Grigore saka, ka "tie nav tik ļoti lieli lēcieni, bet pamazām mēs virzāmies uz priekšu."

Pērn vidusskolēnu sniegums bijis tuvu tam, kā abās skolās pirms to apvienošanas, un Smiltenes vidusskola uz citu skolu fona izskatās labi. “Panorāmas” analizē par citu nesen apvienoto skolu eksāmenu rezultātiem secina, ka līdzīgas tendences ir arī citur. Secināms, ka, apvienojot divas skolas ar atšķirīgiem skolēnu eksāmenu rezultātiem, rezultāts izlīdzinās un sarūk.

Centralizēto eksāmenu indekss Maltas vidusskolās

Piemēram, pirms četriem gadiem izveidotajā Maltas vidusskolā centralizēto eksāmenu indekss pēc reformas nedaudz pārsniedz 40% slieksni. Maltas 1.vidusskolā, kas vairs nepastāv, skolēnu rezultāti gadu pirms skolu apvienošanas bijuši daudz labāki, bet 2.vidusskolā - sliktāki.

Maltas vidusskolas direktore Vineta Dimpere atzīst, ka rezultāti eksāmenos nokrita, un vismaz vēl gadus trīs varētu būt līdzīga tendence. "Mēs tikai tagad sākām, teiksim, adaptēties un celt skolēnu rezultātus, mācību rezultātus," viņa piebilst. Apvienošanās lēmumu Dimpere nenožēlo.

Maltā kopš reformas pagājuši vairāki gadi, taču rezultāti nevis kāpuši uz augšu, bet tieši otrādāk. 2018. gadā trīs obligāto centralizēto eksāmenu vidējais rezultāts bija vien nieka 33%. Arī citās Rēzeknes novada reorganizētajās skolās līdzīgas tendences.

Rēzeknes novada domes Izglītības pārvaldes nodaļas vadītājs Guntars Skudra saka, ka, skatoties uz centralizēto eksāmenu indeksu, rezultāti nebija tik labi tāpēc, ka tika apvienota gan vakarskola, gan neklātienes programmas.

Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības departamenta direktore Līga Buceniece norāda, ka prognozes nav tik optimistiskas, kā bija sākumā. "Mainās arī pedagogi un mainās skolēnu sastāvs. Es domāju, no tā, ka kādu gadu šie rezultāti kādam ir varbūt mazliet zemāki, noteikti nebūtu jābaidās," viņa piebilst.

Reformas pirmie rezultāti nav tik optimistiski, kā bija iecerēts, bet ceļš ir pareizais, pārliecību pauž Buceniece. Jau no nākamā gada, pārdalot valsts naudu pedagogu algām, vērā ņems, vai vidusskolēnu eksāmenu rezultāti pārsnieguši 40% slieksni. Un tas augs, 2031. gadā sasniedzot 60% atzīmi. Izglītības un zinātnes ministrijā teic, ka, pirmo gadu nespējot izpildīt valsts prasības, naudu skolai uzreiz nenogriezīšot. To darīšot vien tad, ja vismaz trīs gadus pēc kārtas kvalitāti neuzlabos. Tāpēc amatpersonas aicina turpināt skolu tīkla sakārtošanu un nebīties no grūtībām.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti