ĪSUMĀ:
- Vidusskolēniem plānoti trīs obligātie priekšmeti – latviešu valoda, svešvaloda un matemātika.
- Devītās klases skolēniem plāno veidot vienu kombinētu pārbaudes darbu.
- Tas iecerēts divās dienās – 16. un 17. jūnijā, lai klātienē nebūtu liels skolēnu skaits.
- LIZDA aicina atcelt 9. klašes eksāmenus un ļaut pamatskolu beigt ar gada vidējām atzīmēm.
- Ja ārkārtējo situāciju pēc 12. maija pagarinās, eksāmeni varētu notikt jūnija beigās un jūlijā.
- Variantu – atteikties no eksāmeniem vispār – pagaidām neizskata kā vēlamāko.
Mamma: 9. klases skolēni uz eksāmenu ies stresā
"Esmu lielās šaubās par eksāmena nokārtošanu," Rīgas Natālijas Draudziņas vidusskolas 9. klases skolnieks Olivers Meija atzina – mācīties attālināti ir grūti. Nevar uzreiz saņemt atbildes uz neskaidrajiem jautājumiem un arī emocionāli ir diskomforts, nevar iedomāties eksāmenu kārtošanu pēc diviem mēnešiem šādā režīmā.
"Mums ir jāsaprot, ka bērni uz šo eksāmenu ies gan stresā, ko rada pats eksāmena fakts, gan tajā, kurā viņi atrodas šos pēdējos divus mēnešus," sacīja Olivera mamma Silvija Titova-Meija.
Sākotnējās ziņas, ka eksāmeni šogad varētu izpalikt, bet pēc tam, ka tie, visticamāk, notiks un, visticamāk, ir zināmi arī datumi, rada papildu trauksmi, zināja stāstīt mamma, kura vienlaikus darbojas arī organizācijā "Vecāki par labāku izglītību".
"9. klasē absolūta eksāmenu atcelšana un vidējās atzīmes izlikšana atestātā būtu vislabākais no iespējamajiem variantiem, jo atestāts pēc 9. klases nav tik būtisks kā centralizētie eksāmeni pēc 12. klases,"
uzskata Titova-Meija.
Plāno eksāmenu sesiju 9. klasei un 12. klasei
12. klases skolēniem būs jākārto trīs obligātie priekšmeti – latviešu valoda, svešvaloda un matemātika, 12. klašu beidzēji vidējās izglītības sertifikātus ar novērtējumiem saņems 17. jūlijā. Savukārt 9. klases audzēkņiem paredzēts viens kombinēts pārbaudes darbs.
Sākotnēji plānots, ka 9. klašu beidzējus varētu atbrīvot no gala pārbaudes darbiem, taču tad izlemts – ja kārto, tad kārto visi.
"Esam paredzējuši atvieglotus nosacījumus devītajām klasēm, paredzot vienu kombinētu eksāmenu trīs daļās – matemātika, vēsture un mācību valoda. To varētu kārtot divās dienās. Šobrīd grafikā ir paredzēts 16. jūnijs un 17. jūnijs, lai nebūtu tik lielam skolēnu skaitam tas jākārto klātienē.
Domāju, ka šis eksāmens būs vienkāršāks nekā četri vai trīs eksāmeni, kuri bija plānoti līdz šim.
Vienlaikus tas arī dotu iespēju devīto klašu beidzējiem atvieglot iestāju vidusskolās, ģimnāzijās vai profesionālās vidējās izglītības iestādēs," klāstīja VISC vadītājs Guntars Catlaks.
Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (Jaunā konservatīvā partija) intervijā LTV raidījumā “Viens pret vienu” pastāstīja, ka eksāmens 9.klasēm varētu būt no samazinātā apjomā un, iespējams, mazāk sarežģīts. Tas varētu būt no četrām daļām - latviešu valodas, svešvalodas, matemātikas un vēstures.
LPS un LIZDA: 9. klases eksāmeni būtu jāatceļ
Šādu pārbaudes darbu jēgu apšauba pedagogi, skolu direktori un arī skolu dibinātāji – pašvaldības. Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) un Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) uzskata, ka 9. klases eksāmeni būtu jāatceļ vispār un eksāmenu rezultātiem jāpielīdzina gada vidējie vērtējumi.
"Ar šādu formu mēs faktiski nenovērtēsim tās zināšanas katrā priekšmetā, bet vienkārši veidosim tādu formālu procesu, formālu eksāmenu, pēc tam sakot, ka mums bija eksāmens.
Tas neradīs priekšstatu par skolēnu zināšanām. Rezultāti nebūs salīdzināmi, un līdz ar to zūd jēga tam eksāmenam,"
sacīja LPS padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure.
Līdzīgi domā arī LIZDA vadītāja Inga Vanaga: "Tas būs kombinēts eksāmens, kur būs četri tematiskie bloki, arī mutiskā daļa. Un pārbaudījums būs vienā dienā. Jā, saturiski samazināts. Tomēr skolēni nav gatavojušies pēc šādiem principiem un mēs tomēr lūgtu rast iespēju gada atzīmes ņemt vērā. Nevis jaunas inovācijas, kur neviena no iesaistītajām pusēm pie šī brīža noslogotības gan skolēniem, gan pedagogiem tomēr tādu inovatīvu elementu ārkārtas situācijā neievieš."
Tehniski varētu organizēt visus eksāmenus attālināti un pilnā apmērā, bet tad nevarot pārliecināties, vai uzdevumus skolēns pilda pats un patstāvīgi, vai to dara kāds cits. Katrā dienā eksāmena darbā būs arī citi uzdevumi.
"Cilvēks tomēr ir mācījies deviņus gadus un ieguvis pamatizglītību, tas būtu arī jāapliecina ar gala vērtējumu, kas ir ne tikai par to, kas ir šajā mācību gadā noticis, bet arī par visu apgūto saturu, prasmēm un zināšanām," teica Catlaks.
Ja ārkārtējo situāciju pēc 12. maija pagarinās, eksāmeni varētu notikt arī jūnija beigās un jūlijā.
IZM: augstskolas gatavas scenārijam, ja atsakās no eksāmeniem
Bet variantu – atteikties no eksāmeniem vispār – pagaidām neizskata kā vēlamāko. Šādam scenārijam augstskolas gan būtu gatavas, stāstīja Izglītības un zinātnes minitrijas (IZM) Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktors Dmitrijs Stepanovs.
"Rektori ir apliecinājuši, ka pielāgosies visām situācijām, kādas ir iespējamas. Turklāt ir uzņemšanas eksāmeni, kas jau šobrīd ir paredzēti daudzās programmās – arhitektūra, medicīna, kultūras studijas. Tur iestājpārbaudījumi būs kā ierasts. Ja būs nepieciešams, tad augstskolas var arī papildu iestājeksāmenus rīkot," sacīja IZM pārstāvis.
Satraukumam nav pamata, izliekot gala atzīmes visu citu klašu posmos.
"Arī 2. semestra vērtējumu mēs izliekam no 2. semestrī iegūtajiem vērtējumiem. Gan par tiem vērtējumiem, kas tika izlikti līdz ārkārtējās situācijas sākumam, gan par tiem vērtējumiem, kas tagad tiks iegūti. Katra mācību iestāde pati var noteikt, kā tā šajā situācijā rīkosies, un gada vērtējumu, līdzīgi kā tas ir iepriekš bijis, izliek no pirmā un otrā semestra vērtējuma," piebilda Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) Uzraudzības departamenta vadītājs Mārtiņš Zīvarts.
Ja skola vēlas organizēt diagnosticējošos darbus, to var darīt attālināti.
Zināmas grūtības pabeigt skolu šobrīd ir augstskolu studentiem, kam jāraksta noslēguma darbi. Tomēr ministrijā ir pārliecība, ka to var kvalitatīvi izdarīt arī ar pieejamajiem resursiem. Dažās augstskolās ir pagarināts semestris līdz jūlija beigām.
KONTEKSTS:
Valdība nolēmusi, ka skolu centralizētie eksāmeni svešvalodās iepriekš noteiktajā laika posmā – no 12. līdz 15. maijam – nenotiks. Taču pašlaik valdība plāno, ka eksāmeni notiks, bet vēl tiek vērtēts, kādā veidā tos organizēt. Ja ārkārtējā situācija pēc 12. maija netiks pagarināta, valsts pārbaudes darbi 9. klasēm un centralizētie eksāmeni 12. klasēm varētu notikt jūnijā un jūlijā.
Jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 izplatības ierobežošanai Latvijā no 13. marta ir izsludināta ārkārtējā situācijā, kuras laikā mācības skolās notiek attālināti. Noteikta arī virkne ierobežojumu un aizliegumu.