Lai arī bijušās Skrundas profesionālās vidusskolas ēku komplekss atrodas privātās rokās, liela rosība tur joprojām nenotiek. Uzņēmums "BB Investment" to bija iecerējis izmantot nometņu rīkošanai, arī naktsmāju nodrošināšanai, kas pandēmijas dēļ neizdevās.
Iekšlietu ministrijas redzeslokā šis ēku komplekss nonāk jau otro reizi. Arī 2015. gadā to izskatīja kā potenciālu vietu, kur izmitināt patvēruma meklētājus. Toreiz gan no ieceres atteicās. Pašlaik situācija uz robežas ar Baltkrieviju ir neprognozējama. Personas, kas nav sagaidījušas patvēruma procedūras lēmumu vai ir aizturētas, tiek izmitinātas divos centros – viens ir Daugavpilī, otrs Muceniekos. Katrā iespējams izmitināt 86 personas. Saprotot, ka šo centru kapacitāte jau tikpat kā izsmelta, domāts par alternatīvu, kur iespējams izmitināt aizturētos ārzemniekus. Aptaujājot visas pašvaldības un valsts īpašumā esošos objektus, secināts, ka vienīgā alternatīva ir bijusī Skrundas profesionālā vidusskola.
"Mēs šobrīd gatavojam dokumenta projektu, kas paredz sešu mēnešu nomas attiecību veidošanu gadījumā, ja mēs saņemsim, protams, arī konceptuālo Ministru kabineta akceptu, kur šāds ziņojums tiktu skatīts attiecībā uz iespēju slēgt līgumu tieši ar šo objektu. Un, kas ir pats būtiskākais, protams, līdzīgi kā Daugavpilī un Muceniekos šī objekta apsardzi nodrošinātu Valsts robežsardze. Tas nozīmē, ka šai objektā, atšķirībā no atklātajiem centriem, personām nav iespēju pārvietoties ārpus šī objekta teritorijas," stāstīja Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs.
Uzņēmuma “BB Investment” valdes loceklis Aigars Balcars telefonsarunā atzina, ka uzņēmums šai jautājumā uzrunāts ir, bet nekādi citi nosacījumi vēl nav zināmi, tāpēc no intervijas atteicās.
"Ir veiktas pārrunas par iespēju, vai būtu gatavība iznomāt. Šo apstiprinājumu mēs esam saņēmuši. Pirms mēs esam saņēmuši Ministru kabineta konceptuālo atļauju nomāt tieši šo objektu, mums, protams, nav bijusi iespēja runāt par konkrētām detaļām, kas no īpašnieka puses ir svarīgākais," norādīja Trofimovs.
Līdzās ēku kompleksam atrodas viena daudzdzīvokļu ēka un viena logu ražotne. Uzrunātie iemītnieki atzina, ka galvenais uztraukums ir par drošību.
"Ja tur žogs ir, un viņi tur iekšā, lai dzīvo, ja paskatās citur, nekas labs nebūs," izteicās vietējais iedzīvotājs Normunds Bužoks.
"Vismaz nav tukšās ēkas, bet kāda tā drošība, lai iedzīvotāji būtu droši; bet tāpat izmūkot no Muceniekiem," sacīja iedzīvotājs Mārcis Kovaļevs
Par iespējamu šāda centra veidošanu Skrundas pagastā informēta arī Kuldīgas novada dome. Lai arī tai nav lemšanas tiesību šai jautājumā, aptaujājot deputātus, politiski šī iecere nav atbalstīta.
"Viens no jautājumiem, kāpēc [ar to] nevar nodarboties armija. Vai tas nebūtu jādara pierobežā? Mēs atrodamies tālu, pāri visai Latvijai," komentēja Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa ("Kuldīgas novadam").
Ministrijā atzina – izskatīti arī šādi risinājumi, tomēr tie neatbilst epidemioloģiskajiem noteikumiem un pat minimālām prasībām, kādām jāatbilst šādiem centriem. Infrastruktūra Latvijā tiek apzināta joprojām, jo pasaulē nestabilitāti rada arī situācija Afganistānā.
KONTEKSTS:
Valdība no 11. augusta līdz 10. novembrim izsludinājusi ārkārtējo situāciju valsts pierobežā ar Baltkrieviju.
Kopš ārkārtējās situācijas ieviešanas humānu apsvērumu dēļ nav liegta valsts robežas šķērsošana 38 cilvēkiem. Savukārt kopumā šogad aizturēti 390 valsts robežu nelikumīgi šķērsojuši trešo valstu pilsoņi.
Ārkārtējo situāciju rosināja izsludināt iekšlietu ministre, lai aizsargātu Latvijas un Eiropas Savienības ārējo robežu pret nelegālās migrācijas ieroča izmantošanu.
Latvija arī plāno pasteidzināt Latvijas–Baltkrievijas robežas infrastruktūras izbūvi. Iekšlietu ministrija aprēķinājusi, ka robežas neizbūvētās infrastruktūras pabeigšana varētu izmaksāt aptuveni 30 miljonus eiro.
