ĪSUMĀ:
- Zemessargiem sākot darbu Skrundas militārajā pilsētiņā, tā tiek sakārtota un vairs nav pieejama tūristiem.
- Lielākā daļa zemessargu joprojām dzīvo Liepājā.
- Par spīti tam, ka dzīvokļu Kuldīgā nav daudz, mājokļus atradušas un izlēmušas pārvākties trīs ģimenes.
- Pašvaldība un Zemessardze cer izbūvēt papildu dzīvokļus.
Zemessargi sāk darboties Skrundas militārajā pilsētiņā
Skrundas militārā pilsētiņa - tagad jau Aizsardzības ministrijas īpašums „Mežaine”, šķiet, ir visvairāk apspriestais militārais objekts. Tas ceļojis no viena īpašnieka rokām pie otra, pa to laiku arī ticis pamatīgi izsaimniekots. Vēl salīdzinoši nesen pabijis pašvaldības īpašumā, tas kļuva par iecienītu tūrisma objektu, par kuru interesējās ne mazums ārvalstnieku. Tagad jau tas ir apsargājams Latvijas armijas militārais objekts, kur notiek starptautiska līmeņa mācības. Skrundas militārā objekta pārņemšana, kas noslēgusies šī gada aprīlī, ir viens no iemesliem, kāpēc zemessargiem no Liepājas nācās pārcelties uz Kuldīgu, uzsver Zemessardzes 4. Brigādes komandieris, pulkvedis Andris Rieksts.
„Kuldīgā mums atrodas Nodrošinājuma bataljons. Lai brigādes štābs varētu pildīt savus uzdevumus gan miera, gan kara laikā, šeit mēs esam tuvāk.
Vēl mēs attīstām poligonu, kas atrodas Skrundā. Tā varam visu sinhronizēt. Mēs varam redzēt, kā mums veicas ar zemessargu apmācību; kur to citur realizēt, ja ne pie sava poligona,” norāda Rieksts.
Novācot 20 gadu laikā uzkrāto kultūras slāni, apkārtne pakāpeniski mainās - talku laikā izcirsti koki un krūmi, sakopts ābeļdārzs un no jauna uzlikti vāki atvērtajām akām. Skrundas militārā poligona teritorijā pamesto ēku logos salikti balti maisi, kas liecina par militāru mācību norisi, tā radot reālistiskus kara apstākļus. Apsardzes maiņas instruktors Austris Liepnieks Aizsardzības ministrijas pārvaldījumā esošajā īpašumā „Mežaine” strādā jau no brīža, kad objekts tika pārņemts.
Viņš stāsta, ka objekts joprojām interesē tūristus: „Interesentu ir daudz, jo interneta portālos saglabājusies informācija par Skrundas militāro pilsētiņu kā tūrisma objektu. Atvainojamies, ka tāda lieta ir un izskaidrojam. Lietuvieši bieži interesējas, turklāt viņi saka, ka viņiem nav informācijas par to, ka objekts vairs nav pieejams apmeklētājiem.”
Bijušajā Skrundas militārajā pilsētā reiz bija iespaidīgs dzīvojamais fonds, kur reiz mitinājās padomju karavīru ģimenes. Ierastā izpratnē par dzīvokļiem armijai tur gan netiekot domāts, taču tas nenozīmē, ka netiks veidota infrastruktūra karavīru vajadzībām, spriež Zemessardzes 4. brigādes komandieris Rieksts.
„Protams, mēs skatāmies, lai mūsu karavīriem, kad viņi atbrauc uz mācībām, būtu kur palikt. Mēs vienlaicīgi īstenojam divus projektus. Ir doma savest kārtībā divas kazarmas. Katrā no tām varētu izvietot 150 karavīrus. Vēl ir skolas ēka, ko esam ieguvuši Aizsardzības ministrijas īpašumā, vēl tikai jānokārto pēdējās formalitātes. Arī tur domājam izvietot savas vienības, bet ne dzīvojamo fondu,” stāsta Rieksts.
Lielākā daļa zemessargu braukā no Liepājas uz Kuldīgu
Dzīvojamā fonda jautājums zemessargiem aktualizējās brīdī, kad sākās runas par iespējamo pārcelšanos no Liepājas uz Kuldīgu. Zemessargi tika laicīgi brīdināti par šādām pārmaiņām. Citi izvēlējās palikt Liepājā un mainīt darba vietu vai turpināt dienestu Jūras spēkos, citi, kas ir lielākā daļa, izlēma braukāt ikdienā no Liepājas uz Kuldīgu. Viena no 16 darbiniecēm, kura katru dienu mēro ceļu no Liepājas uz Kuldīgu, ir Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes štāba Civilmilitārās nodaļas vecākā speciāliste Guna Štolcere.
„No sākuma likās, ka kilometru ir ļoti daudz, bet, ja parunājam ar savām paziņām, tad secinām, ka daudzi brauc strādāt no mazpilsētām uz Liepāju. Laiks, kas jāpavada ceļā no Liepājas uz Kuldīgu, labā kolēģu kompānijā paiet ātri. Pa ceļam var atrisināt un izrunāt darba jautājumus, šķiet, ka kolektīvs pat ir vairāk saliedējies,” secina Štolcere.
Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes štāba virsseržants Jānis Jaunzemis dzīvo Grobiņā. Dienesta vietas maiņu viņš piedzīvo pirmo reizi.
„Mums ir transports, ko nodrošina Nacionālie bruņotie spēki. Mēs visi braucam kopā vienotā transportā. Laika un celšanās ziņā ir nākusi klāt kāda pusstunda. Tas gan ir tikai laika jautājums, jo, iespējams, būs jābrauc ar saviem transporta līdzekļiem. Kuldīgā atrast dzīvojamo platību, nopirkt vai izīrēt ir zināms izaicinājums. Protams, ģimenēm ir grūtāk pārcelties,” norāda Jaunzemis.
Pārcelšanos uz Kuldīgu neapsvēra arī liepājniece, Operatīvās pārvaldes mācību nodaļas vecākā apmācību speciāliste, kaprāle Iveta Rusiņa.
„Vīrs ir dienestā Liepājā. Mēs nevaram pārcelties. Tā nu sanāk, ka vienam dienesta vieta ir Liepājā, otram Kuldīgā. Vīrs katru rītu cītīgi ceļas, ved bērnu uz dārziņu un atpakaļ, es bērnu satieku vakarā. It kā jau Kuldīga ir skaista pilsēta, iepazīstam kultūras dzīvi, bet pagaidām nav doma pārcelties,” stāsta Rusiņa.
Uz dzīvi Kuldīgā pārcēlušās trīs ģimenes
Uz dzīvi Kuldīgā nolēma pārcelties trīs ģimenes. Liepājniece, Lietvedības biroja priekšniece Ieva Baumane stāsta par savu pieredzi un sajūtām: „Sākumā bija liela pretestība, jo darbs un dzīves vieta ir svarīgas lietas cilvēka dzīvē. Ja reiz tā ir noticis un kolēģi man ir jauki, izdomāju pārvākties uz Kuldīgu, jo par pilsētu dzirdēts daudz laba.
Vienīgi runājām, kā var samainīt Liepāju pret Kuldīgu, ja tur nav jūras, tad no vadības izskanējusi frāze, ka Kuldīgā ir ūdenskritums.”
Neraugoties uz runām par to, ka Kuldīgā ir problēmas ar dzīvojamo fondu, Ievai izdevies atrast sev piemērotu mājokli.
„Katram cilvēkam tas notiek savādāk. Mūsu komandieris bija lūdzis Kuldīgas novada domi apzināt tos cilvēkus, kuri būtu gatavi izīrēt savu dzīvokļus. Es izskatīju divus piedāvājumus, bet beigās izvēlējos vēl citu iespēju, iepatikās vieta un šeit ievācos jau 3. septembrī,” stāsta Baumane.
Papildu dzīvokļus meklē gan pašvaldība, gan Zemessardze
Zemessardzes lūgums palīdzēt atrast dzīves vietu mudinājis pašvaldību pievērst vēl papildu uzmanību dzīvojamam fondam, saka Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa. Viņa stāsta, ka šonedēļ paredzēts izplatīt anketu un aicināt pieteikties cilvēkus, kuriem būtu interese izīrēt dzīvokli Kuldīgā vai novadā.
„Mēs gribām apzināt kopējo pieprasījumu, neskaitot tos cilvēkus, kuri jau pie mums ir rindā. Šobrīd mēs risinām jautājumu par bijušās „SEB bankas” ēkas iegādi muzeja noliktavas vajadzībām, ja šis darījums notiks, tad bijušajā bērnudārzā, kur atrodas muzeja fonds, varētu viegli pielāgot dzīvokļiem. Tur varētu būt 14 dzīvokļi, kurus varētu izīrēt ne tikai pašvaldības rindā esošajiem, bet arī citiem,” skaidro domes pārstāve.
Kuldīgā pašlaik bāzējas nozīmīga Zemessardzes daļa, tāpēc nākotnē tiek pieļauta iespēja arī par dzīvojamās platības būvniecību tieši karavīru vajadzībām.
„Mēs šeit iegūsim vēl papildus 9 hektārus zemes, kur iespējams uzbūvēt rindu mājas savam personālsastāvam. Mēs gribētu izveidot savu dzīvojamo fondu tepat blakus no daļas. Ideja ir akceptēta arī no vadības, redzēsim kā to izdosies realizēt,” norāda Rieksts.
Kuldīgā pašlaik ir Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes štābs, Nodrošinājuma bataljons, kur notiek arī transporta līdzekļu remonts un uzturēšana.
Arī pašlaik tiek rūpīgi krāsoti un mazgāti armijai nepieciešamie transporta līdzekļi. Jāpiebilst, līdzīgi kā citās nozarēs Latvijā, arī Zemessardzē trūkst dažādu jomu speciālistu, pašlaik nepieciešams IT speciālists, bet, attīstot transporta remonta centru, aktualizējas jautājums par mehāniķiem. Daļēji šis jautājums tiek risināts, sadarbojoties ar Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikumu. Jauniešiem ir iespēja iziet praksi Zemessardzē, bet tehnikumā savukārt tiek īstenots Zemessardzes valsts aizsardzības mācības pirmais pilotprojekts.
