Iepriekšējās Saeimas vēlēšanās „Pēdējā partija”, kas bija kā alternatīva tradicionālajiem politiskajiem spēkiem, guva salīdzinoši nelielu atbalstu. Savukārt līdzīga veida partija Īslandē guva popularitāti. Arī Itālijā, Vācijā, Lielbritānijā netradicionālās partijas spējušas piesaistīt zināmu vēlētāju loku.
Skudra skaidroja, ka sākotnējā posmā pilnīgi visām šāda veida partijām, kas guvušas panākumus, būtisks ir līderis – viņa loma, atpazīstamība, harizma. Latvijā šādām partijām un kustībām nav bijis vērā ņemamu, atpazīstamu, citā jomā ļoti nopietnus panākumus guvušu personību.
„Personību trūkums vispirms un galvenokārt. Tai kustībai ir jātop, tās visas kādu laiku ir tapšanas stadijā. Tikai tad sākas visas citas birokrātiskās, finansu, programmu lietas. Neviena kustība nerodas bez līdera un personības. Tas vienkārši nav iespējams, jo nekā citādi cilvēki organizēties nevar, kā ap līderiem,” skaidroja Skudra.
Taujāts, kādu ietekmi uz politiku Eiropā atstāj šie politiskie spēki Vācijā, Itālijā, Lielbritānijā, Skudra norādīja, ka šajā gadījumā var runāt par diviem pozitīviem aspektiem. Viens no tiem – šādu partiju veidošanās liecina par to, ka pilsoniskā sabiedrība šajās valstīs ir dzīva un darbīga. „Pilsoniskā sabiedrība šajā gadījumā izpaužas opozicionārās kustībās, kuras ir ar dažādām vērtību orientācijā: konservatīvām, liberālām un citām,” norādīja Skudra.
Otrs aspekts, saistīts šīm partijām - tiesības izteikties ,un tās tiek pie vārda, tādējādi veidojot plašāku un kvalitatīvāku diskusiju. „Līdz ar to diskusiju spektrs sabiedrībā par visiem šiem jautājumiem - galvenokārt saistībā ar Eiropas Savienību un eiro, eirozonu - ir plašāks, un diskusija ir intensīvāka un dziļāka. Protams, arī vadošās politiskās partijas ir spiestas strādāt kvalitatīvāk, tas ir, viņu argumentiem ir jāvelk, jāstrādā, viņi nedrīkst atļauties ne mirkli atslābināties,” sacīja Skudra.
