Slēdzot «krīzes gadu» siltā ēdiena punktus, Rīgā vēl atstās zupas virtuves

ĪSUMĀ:

• Pašvaldība: Rīgā krietni sarucis trūcīgo skaits, un mazāka interese par siltā ēdiena izsniegšanas vietām.
• Tāpēc slēgs sešas siltā ēdiena izdales vietas. Darbu turpinās četras zupas virtuves.
• Ietaupīto naudu ieguldīs pieprasītajā mājas aprūpes pakalpojumā, lai uz to neveidotos rinda.
• Ļaudis, kas pieraduši doties uz siltā ēdiena izdales vietām, par jauno kārtību ir nepatīkami pārsteigti.

“Cilvēki ir panikā”

Latvijas Radio devās uz Rīgas pašvaldības siltā ēdiena izdales vietu Slokas ielā. Tur ēdienkarti izrāda darbiniece Faina. Lielos bunduļos – pupiņu sautējums, borščs, marinēti gurķi, maize, tēja. Dienā izdalot ap 300 porciju.

Paziņojumu, ka šo vietu drīz slēgs, nekur neredz. Arī Faina dzirdējusi tikai runas. „Cilvēki, protams, ir panikā. Nāk pie manis, prasa: Faina, kas tagad notiks? Bet es nezinu! Es jūs baroju, ēdnīca strādā, bet, kas būs tālāk, tas nav atkarīgs no manis. Viņi tikai nosaka: dod Dievs, ka neaizvērtu! Par sevi nezinu, bet cilvēki, cilvēki! Viņi tiešām ir pret slēgšanu!” emocionāli saka ēdināšanas punkta darbiniece.

Pie vaskadrānām klātiem galdiem ieturas ap desmit cilvēku, pārsvarā pensionāri, citi nāk ar saviem traukiem. Durvis veras bieži. Ēdienu tur dod, ja ir trūcīgā vai maznodrošinātā statuss.

„Nāku šeit trīs, četras reizes nedēļā. Nu, kā var garšot – labi, ka dod! Esmu vientuļais pensionārs. Ja šo vietu slēgs, nu, nenomiršu jau. Dzīvošu. Būs, kas ies pie veikaliem pa miskastēm parakāties, būs, kas ies uz tām zupas stacijām…” spriež Zintis.

„Nu šausmas, es nezinu, ko darīt. Kur gatavot, arī nezinu. Zupas virtuvēs būs karstas zupas, bet tur noteikti būs tik daudz ļaužu! Jā, man šeit patīk. Viss ir svaigs, katru dienu dažādi. Ļoti labi,” piebilst Valentīna.

„Vispār baro labi. Nu, kā jau arī mājās – citreiz sanāk labāk, citreiz sliktāk, bet es nežēlojos. Par šo naudu, ko viņiem maksā, viņi baro labi. Nāku katru dienu. Ko darīšu, ja slēgs? Nu, ko nabags var darīt? Savelc jostu, turi muti un dzīvo, kamēr nomirsti!” pasmaida Rita.

„Es pašlaik esmu bezdarbniece, meklēju darbu. Man pagājušais gads bija ļoti grūts – trīs lūzumi, pēc operācijas dabūju C hepatītu. Nav spēka, darbu nevaru atrast. Šī ir ļoti liela palīdzība, un tiešām ir ļoti garšīgi. Esmu pateicīga, ka viņi šeit ir,” atzīst Marina, kura pati savulaik bijusi sociālā darbiniece.

„Man šodien brīvdiena, negribējās neko mājās darīt. Galva dulla, taisīja operāciju acij. Netālu dzīvoju, man nekas nav jātaisa – atnāku un paēdu,” vaļsirdīgi atklāj Māris. „Bet vispār pirms kādiem pieciem gadiem, kad es te sāku nākt, tad te rinda stāvēja ārā, līdz mājas stūrim. Ieraugot tās rindas, visa apetīte pārgāja. Tagad – piecas minūtes, un esi brīvs!”

Pieprasījums – trīsreiz mazāks

Tieši īsākas rindas kā galveno iemeslu sešu siltā ēdiena izdales vietu slēgšanai min Rīgas domes Labklājības departamentā. Pieprasījums pēdējos astoņos gados sarucis vairāk nekā trīskārtīgi – no 3700 porcijām līdz 1050 porcijām dienā. Bet trūcīgo skaits Rīgā samazinājies no teju 32 tūkstošiem 2012. gadā līdz nepilniem pieciem tūkstošiem pērn.

Domes Labklājības departamenta pārstāve Lita Brice stāsta, ka saņemts arī daudz sūdzību par ēdiena kvalitāti un pēdējā pašvaldības iepirkumā vairs nav pieteicies neviens ēdinātājs.

„Šis pakalpojums tika izveidots 2010. gadā, kad Latvijā bija krīzes situācija. Tas bija papildu pakalpojums. Tagad ir pagājuši desmit gadi.

Visi cilvēki, kas šo pakalpojumu līdz šim saņēma, turpmāk varēs saņemt zupas virtuves pakalpojumu. Turklāt tas būs daudz vieglāk, nebūs jākārto nekādi taloni, izziņas.

Jo zupas virtuves pakalpojumu var saņemt jebkurš Rīgas iedzīvotājs un viesis,” uzsver Brice.

Rīgas dome pašlaik par 92 tūkstošiem eiro gadā līdzfinansē četras zupas virtuves:

• luteriskās baznīcas Diakonijas centrā Daugavgrīvas ielā,
• biedrībā „Svētā Jāņa palīdzība” Laktas ielā,
• biedrībā „Žēlsirdības misija „Dzīvības ēdiens”” jeb pie krišnaītiem,
• pareizticīgās baznīcas sieviešu klosterī Barona ielā.

Labklājības departamentā ir pārliecināti, ka zupas virtuves tiks galā arī ar lielāku cilvēku skaitu. „Tāpat Rīgā ir desmit vietas, kur cilvēki var saņemt tā saucamās trūcīgo pakas. Tajās ir gan pārtika, gan higiēnas preces, gan pārtika mazuļiem. Šis arī ir alternatīvs veids, kā turpināt saņemt šo silto maltīti,” norāda pašvaldības pārstāve.

Labklājības departamentā sola, ka pašvaldības dienas centros palīdzēs cilvēkiem iemācīties, kā no šīm pārtikas pakām kaut ko pagatavot. Bet siltās ēdināšanas punktiem neizmantotos 1,48 miljonus eiro novirzīs mājas aprūpes pakalpojumam, pēc kā rīdzinieku pieprasījums arvien aug. Pašlaik uz to rindu nav, bet klientu skaits pērn pieaudzis no astoņiem līdz desmit tūkstošiem.

Par citiem palīdzības veidiem var interesēties Rīgas Sociālajā dienestā un Labklājības departamenta mājaslapā. Paziņojumi par siltās ēdināšanas punktu slēgšanu tajos oficiāli parādīsies 20. janvārī.