Panorāma

Latvijas tenisistes cīņu pret Vāciju sāk ar dubultzaudējumu

Panorāma

Akcijā "Nepaej garām!" vāc līdzekļus īpašo bērnu nometnēm

Slepkavība Embūtē izgaismo dienestu bezdarbību

Slepkavība Embūtes pagastā izgaismo atbildīgo dienestu bezdarbību

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem un 6 mēnešiem.

Pēc pāris dienu ilgas meklēšanas sabiedrību šomēnes pāršalca ziņa, ka Kurzemes pusē pazudusī 20 gadus vecā Sindija Rone atrasta mirusi. Turklāt vardarbīgā nāvē. Apcietinātais vīrietis, kuru likumsargi tur aizdomās, iepriekš izcietis cietumsodu par slepkavību. Kāpēc netika novērsts atkārtots noziegums? 

20 gadus vecā Sindija Rone pazuda 9. aprīlī. Meitene bija izgājusi no savām mājām Priekulē, bez telefona, naudas maka un dokumentiem. Trīs dienas vēlāk viņas līķi atrada 20 kilometrus attālajā Vaiņodes novada Embūtes pagastā. Mirstīgās atliekas bija iemestas kādā akā. 

Tieši vietējiem iedzīvotājiem bijušas aizdomas, ka slepkavībā iesaistīts meitenes patēvs, kurš iepriekš 7 ar pusi gadus sēdējis cietumā par slepkavību. Viņš noziegumā arī atzinies.

“Viņam bija 18 gadi, kad viņš to pirmo reizi izdarīja. Viņš jau ir sēdējis cietumā. Jā. Ja viņš ir šito izdarījis, tad šitā ir jau otrā reize. Jā. Otrā. Viņš vēl skaitās patēvs tai meitenei,” stāstīja vietējie iedzīvotāji. 

Notikušais licis vaicāt, vai, iepriekš pamanot riskus, traģēdiju varētu novērst? Ja cilvēks iepriekš ir tiesāts par vardarbību, tad risks, ka viņš tuvāko piecu gadu laikā varētu šo noziegumu atkārtot, ir ap 16%.

Tāda ir Probācijas dienesta nule apkopotā statistika. Dienestā atklāj, ka apcietinātajam vīrietim pēc iepriekšējā cietumsoda tikusi piemērota dienesta uzraudzība gandrīz divu gadu garumā, un tā izbeigta pirms piecarpus gadiem. 

Tolaik dienesta darbinieki ar vīrieti tikušies ne retāk par trīs reizēm mēnesī, un tik biežas tikšanās esot vien ar tiem klientiem, kuriem varbūtība izdarīt atkārtotu noziegumu ir ļoti augsta.

Valsts probācijas dienesta vadītājs Mihails Papsujevičs atzina – neesot bijusi sajūta, ka ar meitenes patēvu viss ir kārtībā. 

“Jūlijā beidzās tas periods, kad mums ar viņu ir jāsadarbojas. Tas ir tāpat kā ar brīvības atņemšanas sodu. Piespriež piecus gadus, cilvēks piecus gadus izcieš un viņš iziet sabiedrībā,” skaidroja Papsujevičs. 

Viņš arī uzsvēra – šobrīd, beidzot sadarbību ar sodīto, Probācijas dienesta darbinieki brīdina pašvaldību un policiju tajos gadījumos, kad risks nozieguma recidīvam pastāv. 

“Līdz 2015. gadam nevaru garantēt, ka tas tika darīts,” viņš teica.

Tolaik brīdināšana nebija uzlikta par pienākumu. Tāpat sadarboties nedrīkstot ilgāk par laiku, ko noteikusi tiesa.  Vīrietis piecarpus gadus noziegumus nebija pastrādājis un riskus drīzāk bijis jāpamana vietējiem dienestiem, vērtēja Papsujevičs. 

Priekules novada dome gan atsakās to komentēt. Arī Embūtes pagastā, zinot vīrieša kriminālo pagātni, neviens par viņu neinteresējās, un abas blakus esošās pašvaldības ar informāciju neapmainījās. Neesot bijis tāda uzdevuma.

Vaiņodes novada domes priekšsēdētājs Visvaldis Jansons skaidroja: “Nu, bet pie mums tāda pagātne varbūt ir 50 [cilvēkiem]. Man nav tādas uzskaite.s Mēs arī nepopularizējam viņus.  Kas varēja pateikt, ka kaut kas tāds varētu notikt? Viņš pie mums nedzīvoja, es viņu nemaz nesatieku. Es pēc izskata viņu nemaz nezinu!”

Notikušajam uzmanību sola pievērst iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV).

Ģirģens uzskata, ka nepieciešams aktīvāks preventīvais darbs, piemēram, sabiedrībai skaidrojot, ka agresija nav pieņemama un slepkavības nedrīkst notikt.

“Ja slepkavība ir atkārtota, šādam cilvēkam būtu paredzams mūža ieslodzījums. Es varu teikt, ka no manas puses formālas darbības nebūs. Man nepatīk futbols, atrakstīšanās,” komentēja Ģirģens. 

Jau divus gadus šādos gadījumos cieši sadarbojas Valsts policija, Probācijas dienests un Ieslodzījumu vietu pārvalde. Krimināltiesību eksperte Ilona Kronberga gan nav tik pārliecināta par to, vai starpinstitucionālā sadarbība vienmēr ir veiksmīga. Sodu politika un likumdošana ir tik stingra, kā vēl nekad iepriekš, taču to piemērošana mēdz klibot.

“Protams, nav uzrakstīts priekšstats, ka vienam cilvēkam jāiet pie otra, cik reizes dienā un tā tas notiek. Tam ir jābūt iekšā savā profesionālajā apziņā,” uzskata Kronberga. 

Probācijas dienestā vēl atklāj, patlaban topot grozījumi likumā. Latvijā iecerēts pārņemt citu valstu praksi, kas ļaus probācijas termiņu nepieciešamības gadījumā pagarināt uz nenoteiktu termiņu. 

Tāpat iecerēti arī preventīvie ieslodzījumi, kas nozīmē, ka personu pēc brīvības atņemšanas termiņa beigām nepieciešamības gadījumā varētu paturēt aiz restēm. To gan darīšot vien izņēmuma gadījumos, kad būs pamats aizdomām par šīs personas bīstamību. Plānots darbu pie šīm izmaiņām pabeigt jau šogad. 
 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti