Atvērto slimības lapu skaitu šogad gan septembrī, gan oktobrī, salīdzinot ar atvērto lapu skaitu gadu iepriekš, pieauga nebūtiski.
Izteikti vairāk cilvēku, salīdzinot ar pērno gadu, slimoja šā gada martā – laikā, kad pirmo reizi pandēmijas dēļ izsludināja ārkārtējo situāciju. Atvērto slimības lapu pieaugums bija par 26% lielāks nekā gadu iepriekš. Aprīlī šis skaitlis strauji nokritās, un bija par 13% mazāks nekā 2019. gada aprīlī.
Lai gan skaita ziņā kopumā atvērto darba nespējas lapu skaits rudenī neatšķiras no pērnā gada, krietni samazinājies A lapu skaits, ko apmaksā darba devējs, bet pieaudzis valsts apmaksāto B slimības lapu skaits. Jāpiebilst, ka B lapu izsniedz arī karantīnā esošajiem un ar Covid-19 saslimušajiem.
Un to var redzēt izmaksātajās summās. 2019. gada septembrī no valsts budžeta slimības pabalstos izmaksāti vairāk nekā 13 miljoni eiro, bet šī gada septembrī 17,5 miljoni eiro.
No šā gada aprīļa līdz septembrim saistībā ar Covid-19 slimības pabalstos – gan tiem, kas slimo, gan tiem, kas atrodas karantīnā, – no valsts budžeta izmaksāti nepilni divi miljoni eiro.
Piemēram, septembrī Covid-19 slimības pabalsti bijuši 446 cilvēkiem un viņiem izmaksāti kopumā 200 tūkstoši eiro.
Oktobrī šī summa pieaugusi vairāk nekā divas reizes, bet pabalsta saņēmēju skaits vairāk nekā trīs reizes. Oktobrī Covid-19 slimības pabalstos izmaksāts vairāk nekā pusmiljons eiro.
Naudas pabalstiem pietikšot, uzsver Labklājības ministrija.
“Speciālajā budžetā šobrīd nav ne iztrūkuma, ne arī pārpalikuma. Līdz ar to prognozēt, cik būs, ir neiespējami. Visi cilvēki, kas ir veikuši sociālās iemaksas un būs diemžēl saslimuši, saņems savas slimības apdrošināšanas,” sacīja Labklājības ministrijas pārstāvis Egils Zariņš.
