Katra slimnīca par savu darbinieku veselību rūpējas pēc saviem ieskatiem un galvenais - pēc finansiālajām iespējām. Līdzīgi kā vairākumā slimnīcu, piemēram, arī Bērnu slimnīcā darbiniekiem nav veselības apdrošināšanas polišu, jo slimnīca to nevar atļauties.
„Bet nu tādu veselības apdrošināšanu diemžēl, man tiešām jāsaka - diemžēl mēs nevaram atļauties. Tas vienmēr ir bonuss, stāsts ir par to, kā motivēt savus cilvēkus strādāt. Mēs skatāmies, kas notiek privātajā sektorā… Protams, mēs esam valsts sektors, bet, ja mēs nez kāpēc domājam, ka valsts sektorā ir jāstrādā par „paldies” un 350 latiem. Bet, ja mēs skatāmies, kā motivēt cilvēkus, tad viena no lietām, kas var motivēt, ir veselības apdrošināšana,” norāda Bērnu slimnīcas vadītāja Anda Čakša.
Čakša gan piebilst, ka atbilstoši koplīgumam saviem darbiniekiem slimnīca apmaksā 50% no briļļu iegādes cenas. „Uz gripas sezonu vakcinējam darbiniekus, kuriem ir pirmais kontakts - neatliekamās palīdzības darbiniekus, visus tos cilvēkus, kas uzņem slimos pacientus un arī infekcijas nodaļās. Iemesls ir rūpes par darbinieku veselību un slēptais mērķis ir, lai darbinieki ierastos darbā," stāsta slimnīcas vadītāja.
Savukārt Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centrs saviem darbiniekiem daļēji apmaksā veselības apdrošināšanu. Te gan uzreiz jānorāda, ka šādu slimnīcu ir maz.
„Darbinieki ir apdrošināti gan pret to, ka ir kādas slimības, gan pret to, ka ir riski no agresīviem pacientiem, kā mēdz būt šajā jomā,” stāsta Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra sabiedrisko attiecību nodaļas vadāja Silva Bendrāte. Pēc darbinieku aptaujas centrs pērnā gada nogalē veica iepirkumu, un uzvarēja uzņēmums „Gjensidige Baltic” ar līgumsummu aptuveni 64 tūkstoši eiro.
Centrs sedz apmēram simt latu jeb 140 eiro no polises cenas. Bendrāte uzsver, ka valde no savas kabatas apmaksā polises 100% apmērā.
Taču pavisam citāda situācija ir Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā. „Taču mūsu dienesta darbinieki visi ir grupā, kas ir valsts apmaksātās veselības aprūpes saņēmēji,” norāda dienesta pārstāve Ilze Bukša, skaidrojot - ja darbiniekiem garantēti valsts apmaksātie medicīnas pakalpojumi bez maksas, tādā gadījumā viņiem netiek nodrošināta brīvprātīgā apdrošināšana.
Bukša stāsta, ka ātrās palīdzības darbā gadā notiek ap pussimtu negadījumu: „Piemēram, ir dažādi ķermeņa sasitumi gūti vai ceļu satiksmes negadījums bijis, vai izsaukuma laikā, nesot nestuves, ir pirksta lūzums. Smagas traumas - mediķim bija uzbrucis pacients ar garīga rakstura problēmām.” Bukša piebilst, ka šie negadījumi darbā ir jāfiksē un atkarībā no miesas bojājumu smaguma pakāpes tiek maksāts valsts noteiktais pabalsts.
Savukārt Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības vadītājs Valdis Keris stāsta, ka kopumā veselības apdrošināšanas polises slimnīcās nav izplatītas. Taču apdrošināšana pret nelaimes gadījumiem gan ir izplatītāka. Kā noskaidroja Latvijas Radio, tāda piemēram, ir Stradiņa slimnīcas arodbiedrības biedriem.
Keris arī norāda - ja darbinieks darba vietā savainojas ar kādu asu medicīnisku instrumentu, adatu vai skalpeli, un atklājas, ka viņš inficējies ar C hepatītu vai HIV, viņa ārstēšanai, atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem, pienākas atbalsts no valsts puses. „Bet šis potenciālais savainošanās gadījums ir jāfiksē darba vietā, pretēji būs grūti pierādīt, ka šāds gadījums noticis darba vietā,” piebilst Keris.
Stradiņa slimnīcas vecākā vecmāte Signe Irša norāda, ka šādi savainošanās vai sagriešanās gadījumi noteikti ir jāuzskaita, taču viss atkarīgs no tā, cik darbinieks rūpīgi pret šo kārtību attiecas.
