Smiltenē jauna ugunsdzēsēju depo celtniecība tika solīta jau pirms vairākiem gadiem, taču aizvien atlikta. Vienīgais, ko pēdējā laikā izdevies paveikt, lai uzlabotu ikdienas apstākļus, 1907. gadā celtajā ēkā ievilkt ūdensvadu. Līdz tam pēc ūdens glābēji ar spaiņiem devušies uz tuvējo aku, kas sevišķi nepatīkami bijis sala laikā. “Postenī bija tikai sausā tualete, ūdens nebija. Pirms dieviem gadiem tika ievilkts pilsētas ūdensvads, uztaisīta tualete un duškabīne,” saka VUGD Vidzemes reģiona brigādes Smiltenes posteņa komandieris Agnis Šumakovs.
Ūdensvadu, dušu un tualeti glābēji izbūvēja paši, vien par materiāliem nav bijis jāsatraucas. Tos sagādājusi Valsts nekustamā īpašuma aģentūra. Taču viss pārējais aizvien tāds, kā agrāk - vecā ugunsdzēsēju depo telpas ir šauras, tumšas, apkurināmas ar malkas krāsni.
Turpat, kur glābēji gatavo ēst, tur arī pārģērbjas, un draudzīgi tiek sadalīta arī atpūtas telpa. Tehnika – arī tā drīz jau liekama muzejā. „Smiltenes postenim ir divas automašīnas, viena 1983.gada ZIL, bet otra “Magirus Deutz” 1976.gada, kas šobrīd ir remontā,” norāda Šumakovs.
Par to, vai gandrīz 40 gadus veco auto izdosies salabot, māc šaubas, jo vajadzīgās detaļas vairs neesot pieejamas. Tā nu Smiltenes glābēju rīcībā šobrīd ir tikai viena automašīna. Līdz ar to lielāku ugunsgrēku dzēšanai nākas saukt palīgā kolēģus no citām pilsētām. „Kamēr atbrauc no blakus pilsētām, paiet aptuveni 30 minūtes. Pa to laiku daudz kas var notikt,” saka VUGD Vidzemes reģiona brigādes Smiltenes posteņa vada komandiera vietnieks Aleksandrs Primaks.
Tā kā vecā depo garāžas durvis atrodas pagalma pusē, glābēji arī demonstrē, lai izbrauktu uz izsaukumu, vispirms ir jāveic goda aplis, jo šaurības dēļ uzreiz uz ielu nogriezties nav iespējams.
Tagad jauns ugunsdzēsēju depo Smiltenē tiek solīts pēc diviem gadiem. Līdz tam arī jaunu tehniku nesagaidīt, jo vecā depo garāžā tā neietilpst.
